Pēc sešu mēnešu dežūras vairāk nekā 70 Latvijas karavīri ir beiguši dalību NATO Reaģēšanas spēkos (NRF) un Eiropas Savienības Kaujas grupā (EUBG), kuras sastāvā Latvijas kontingents dienesta pienākumus pildīja pirmo reizi bruņoto spēku vēsturē.

Dežūras laikā NRF un EUBG Latvijas kontingenta vienības atradās savās pastāvīgajās uzturēšanās bāzēs un bija gatavas reaģēt uz situācijas saasināšanos vai dalībvalstu apdraudējumu piecu dienu laikā.

1.janvārī kopējā Baltijas valstu bruņoto spēku vienība – Baltijas bataljons – sāka sešu mēnešu dežūru NATO Reaģēšanas spēku sastāvā. Latviju tajā pārstāvēja vairāki štāba virsnieki un instruktori. Savukārt Polijas vadītajā kaujas grupā kopā ar Vāciju, Slovēniju un Lietuvu Latvijas kontingenta sastāvā dienesta pienākumus pildīja Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads, Militārās policijas vads, štāba virsnieki un nacionālais atbalsta elements.

Līdz pat 30.jūnijam vairāk nekā 800 profesionāli sagatavoti un augsti motivēti Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri pildīja dienesta pienākumus kā daļa no NRF sauszemes komponenta, kura vadību bija uzņēmusies Dānija, bet tā sastāvā ir divas ASV (Baltijas bataljons iekļauts vienā no tām) un viena Grieķijas kājnieku brigāde. Šajā NRF rotācijā piedalījās arī Nīderlandes, Spānijas, Lielbritānijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas, Bulgārijas un Itālijas bruņoto spēku karavīri.

Baltijas bataljonu, kas ir kājnieku vienība, Baltijas valstis izveidoja 2007.gada septembrī. Tā izveidošanas galvenais mērķis bija dalība NRF 14.rotācijā, kas noslēdzās 30.jūnijā.

Foto no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra arhīva