Nacionālo bruņoto spēku darbības civilo kontroli veic aizsardzības ministrs, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents un Saeima.
Bez valsts politiskās vadības akcepta nav iespējama NBS kaujas darbības uzsākšana.
Demokrātiskās civilās kontroles palielināšana pār bruņotajiem spēkiem nodrošina atklātību, informācijas pieejamību un vadošo valsts varas un pārvaldes institūciju, amatpersonu pienākumus un atbildību. Līdz ar to Aizsardzības ministrija ne tikai cenšas nodrošināt sabiedrību ar informāciju par valsts aizsardzības problēmām, NBS darbību un piešķirtā finansējuma izlietošanu, bet arī rada priekšnoteikumus Saeimas atbildīgo komisiju deputātu sekmīgai līdzdalībai valsts aizsardzības politikas veidošanā.
Saeima pieņem nepieciešamos likumus, lemj par valsts aizsardzības budžetu, piedalīšanos starptautiskajās operācijās, nosaka Nacionālo bruņoto spēku lielumu miera laikā, ieceļ un atbrīvo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, lemj par kara uzsākšanu un izvērtē izsludinātās ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas pamatotību. Izskata, apstiprina un pieņem dažādus noteikumus, likumus un instrukcijas.
Ministru kabinets organizē likumu un lēmumu izpildi, kas attiecas uz aizsardzības jautājumiem, apstiprina Valsts aizsardzības plānu, izdod dokumentus kas attiecas uz aizsardzības jautājumiem, pēc aizsardzības ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Spēku veidu un pavēlniecību komandierus, un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku. Lemj par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās un militārajās mācībās, likumā noteiktajos gadījumos izsludina ārkārtējo situācju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju, kā arī apstiprina NBS ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānus un mobilizācijas plānu.
Aizsardzības ministram ir jābūt civilpersonai, to paredz Latvijas normatīviem, viņš ir politiski atbildīgs Saeimai un pakļauts Ministru kabinetam. Aizsardzības ministrs apstiprina Valsts aizsardzības operatīvo plānu, slēdz starptautiskās vienošanās militārajā jomā, tā, kā to paredz likums, kā arī ir atbildīgs par demokrātiskās civilās kontroles pār bruņotajiem spēkiem nodrošināšanu.
Valsts prezidents ir Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis, viņis izveido Valsts prezidenta militāro padomi, iesaka apstiprināšanai Saeimā Nacionālo bruņoto spēku komandieri, vada Nacionālās drošības padomes darbu, piešķir karavīram pirmo virsnieka dienesta pakāpi - leitnants un paaugstina tajā. Ierosina Saeimai izlemšanai jautājumu par kara pasludināšnu un uzsākšanu, kā arī ieceļ Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku kara laikā.
