NAA Aizsardzības zinātniskās pētniecības centrā veiktie pētījumi
(2010.–2011. gads)

(atskaite)

Dr. habil. Sc. Ing. Kārlis Krēsliņš,
NAA AZPC vadītājs

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmes 9. punktā ir noteikts, ka „NAA pamatuzdevums ir sagatavot profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu Latvijas valsts aizsardzībai, organizēt un veikt pētījumus valsts aizsardzības un drošības jomā (..)”.

Aizsardzības zinātņu pētniecības centra (AZPC) darbinieki 2010. – 2011. gadā veica pētījumus par jautājumiem, kas noteikti aizsardzības ministra apstiprinātās „Zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju attīstības vadlīnijas valsts aizsardzības jomā 2006. līdz 2017. gadam” un NATO transformācijas (pārveides) jomās.

AZPC darbinieku (AZPC vadītājs Kārlis Krēsliņš, darbinieki: Jānis MelderisLiāna Pļaviņa, viens līgumdarbinieks – Igors Šitvjenkins un kandidāts darbam AZPC – Aivars Buls) aktivitātes:

· zinātniskais darbs: zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) un rakstu izstrādē, konferenču un semināru organizēšana un referātu sagatavošana;

· mācību un metodiskais darbs;

· dalība dažādos starptautiskajos un Latvijā organizētos pasākumos (konferencēs, semināros), kā arī darba un ekspertu grupās;

AZPC ir piedāvājis vienoties par aizsardzības struktūras pamatjēdzienu drošība un aizsardzība vienādu izpratni un sapratni, kā arī par tās uzdevumiem.

Nacionālajā drošības koncepcijas (NDK) kontekstā drošība ir valsts politisko, ekonomisko, militāro (fiziskās drošības – aizsardzības) un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.

Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā termins aizsardzība nosaka pasākumu kopumu cīņai ar NATO Stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem.

NATO Stratēģiskajā koncepcijā tiek nosaukti jaunie 21. gadsimta aizsardzības draudi, riski un izaicinājumi: globālais terorisms, kiberuzbrukumi, enerģijas resursu drošība un klimata pārmaiņas. Daži piemēri:

· NATO (Latvijas) dalība starptautiskajās operācijās ārpus NATO valstu teritorijas ir pasākumu kopums globālā terorisma slāpēšanai;

· NATO Igaunijā, Tallinā ir izveidojusi Kiberaizsardzības centru, kur strādā arī Latvijas pārstāvis. Dažās valstīs tiek veidotas speciālās kiberkara vienības.

Enerģijas resursu drošība. Gan Krievijas aktivitātes par Ziemeļpola rajona piederību Krievijai, gan gāzes piegādes problēmas, gan centieni izmantot resursus politisko jautājumu risināšanā utt. aktualizē jautājumu par pieejamību resursiem. Krievija pat plānoizveidot specializētas militāras vienības gan gāzes vadu apsardzei, gan Ziemeļpola reģiona kontrolei. Tiek ieviesti jēdzieni „ekonomiskie draudi”, „ekonomiskā jauda”, un tos jau izmanto kā ieroci politiskajiem mērķiem.

Nīderlandes AM par savu ienaidnieku Nr.1 uzskata klimata pārmaiņas, jo ūdens līmeņa paaugstināšanās par vienu metru appludinās 75% tās teritorijas.

Lai stātos pretī šiem globālajiem izaicinājumiem, Latvijai kā NATO un ES dalībvalstij ir jāveido jauna un efektīva krīzes pārvaldīšanas sistēma gan kā daļa no NATO Krīzes pārvaldes sistēmas, kas tiek pārbaudīta un trenēta katru gadu, gan reģionālajā, gan nacionālajā, valsts, gan novadu līmenī.

Mums ir jāspēj krīzes apstākļos iespējami īsā laikā mobilizēt vajadzīgās valsts fiziskās drošības (aizsardzības) struktūras: NBS regulāros spēkus, Valsts un pašvaldības policiju, Zemessardzi, ugunsdzēsējus, Valsts robežsardzi, kuras krīzes laikā tiek pakļautas vienotam Krīzes vadības centram.

Mums ir jāizslēdz Iekšlietu un Aizsardzības ministriju atsevišķu funkciju dublēšana, radot vienotu krīzes pārvaldes struktūru, kas spētu efektīvi reaģēt uz jebkuru iekšējo vai ārējo valsts apdraudējumu. Šāds visu Latvijas aizsardzības (krīzes pārvaldes) struktūru kopīgais budžets krietni pārsniegtu NATO rekomendētos 2% no IKP, kam jābūt paredzētiem valsts aizsardzības budžetā. Atbilstoši esošajai situācijai globālajā pasaulē, jāveic grozījumi drošības jomas likumos un normatīvajos aktos.

Jāpaplašina Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija(NAA), lai nodrošinātu nākamo speciālistu sagatavošanu visām Latvijas fiziskās drošības (aizsardzības) struktūrām.

Valsts augstskolu studentiem jādod iespēja kā papildu studiju kursu izvēlēties rezerves karavīra profesiju, kas nākotnē Latvijai garantētu labi sagatavotus rezerves karavīrus speciālistus, piemēram, mediķus.

Zemessardzei (ZS) nav jādublē Sauszemes spēki, tai ir vairāk jāorientējas uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu valstī un Latvijas iedzīvotāju patriotisko audzināšanu kā to darīja aizsargi pirms II pasaules kara Latvijā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu cilvēku resursu pietiekamību valsts aizsardzības vajadzībām, ir jāmaina vispārizglītojošo skolu programmas, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu fiziskajai sagatavotībai un veselīga dzīvesveida popularizēšanai.

Jaunsardzei ir jākļūst par vadošo organizāciju valstī, kura sagatavotu patriotiskus jauniešus ar militārām iemaņām, kas vajadzības gadījumā spētu veiksmīgi papildināt jebkuru no esošajām valsts drošības struktūrām. Jaunsardzes vecāko grupu jauniešiem jādod iespēja piedalīties Zemessardzes organizētajās mācībās.

I. ZINĀTNISKAIS DARBS

· Izpildīti divi zinātniski pētnieciskie darbi (ZPD), sagatavoti pārskati un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) nodoti obligātie eksemplāri par šādiem zinātniski pētnieciskajiem projektiem:

1) ZPD pārskats „Kadetu antropometrisko rādītāju analīze un fiziskās sagatavotības raksturojums” (AZPC-02/02-2010, ISBN 978-9934-8183-1-8). ZPD vadītāja – profesore Liāna Pļaviņa;

2) ZPD pārskats „Latvijas brīvvalsts virsnieku likteņu gaitas izpēte” (AZPC 01/02-2010, ISBN 978-9934-8183-1-8) ZPD vadītājs – profesors Jānis Melderis.

• Dalība ES finansētajā projektā Nr. 1DP/1.1.1.2.0./09/APIA/VIAA/148 “Starpnozaru zinātniskās grupas izveidošana, tekstiliju jaunu funkcionālo īpašību attīstīšanai to integrēšanai inovatīvos izstrādājumos”. Darbs uzsākts 01.12.2009. un turpinās 2011. gadā. Doktorants, AZPC līgumdarbinieks Igors Šitvjenkins;
• Dalība zinātnisko rakstu krājuma „Latvieši un Latvija” (3 sējumos), kas gatavots Latvijas Zinātņu akadēmijas vadībā, izveidē, profesoram Kārlim Krēsliņam piedāvāts sagatavot uz pētījumu balstītu sadaļu „Latvijas drošība un aizsardzība”;

· Aizstāvēšanai sagatavotie kvalifikācijas darbi doktora zinātniskā grāda iegūšanai:

Aivars Buls – Daugavpils universitātē sagatavots un aizstāvēts promocijas darbs Dr.psych. zinātniskā grāda iegūšanai „NBS karavīru personības satura izmaiņas starptautisko misiju apstākļos”;

Igors Šitvjenkins - promocijas darba izstrāde „Karavīra individuālās aizsardzības sistēmas pilnveidošana”.

· Sagatavoti un nodoti publicēšanai 50 raksti:

1. Krēsliņš K. Drošība un aizsardzība, NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 5. – 27.lpp.

2. Krēsliņš K. Latvijā akreditētā jauna profesionālā maģistra studiju programma „Militārā vadība un drošība” NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 27. – 40.lpp.

3. Krēsliņš K. Valsts pārvalde un aizsardzības nozares funkcijas. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 40.- 50.lpp.

4. Krēsliņš K. Valsts aizsardzības politika. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 50. - 56.lpp.

5. Krēsliņš K. Kādai būt Latvijas armijai? NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 56. - 64.lpp.

6. Krēsliņš K. Kas noticis XXI gadsimta pirmajā desmitgadē? NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 64. - 72.lpp.

7. Krēsliņš K. Tieši vai netieši tiek sagrozīta informāciju par budžetu? NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 72. - 78.lpp.

8. Krēsliņš K. Igors Šitvjenkins, Ausma Viļumsone, Karavīra individuālās aizsardzības sistēmas funkcija sprādziena pārspiediena iedarbības mazināšanā. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.2., 14.lpp.

9. Buls A. Nacionālo bruņoto spēku karavīru personības izmaiņu saturs starptautisko misiju apstākļos NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 78. - 87.lpp.

10. Melderis J. Vērtību teorijas un NBS pamatvērtības. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 120. - 139.lpp.

11. Pļaviņa L. Kadetu antropometrisko rādītāju analīze un fiziskās sagatavotības raksturojums. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 108. - 120.lpp.

12. Melderis J. Raksts par NAA zinātnisko konferenci „Latviešu virsnieku likteņi Baigajā gadā” NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.1., 139. - 143.lpp.

13. Buls A. Nacionālo Bruņoto spēku karavīru personības izmaiņu saturs starptautisko misiju apstākļos.

14. Melderis J. „Par NAA zinātnisko darbību.” NAA ikgadējām žurnālam kadets Nr.38., 17. – 19.lpp.

15. Pļaviņa L. Kadetu fiziskās sagatavotības un izturības vērtējums. RTU 2010. gada zinātnisko rakstu krājums.

16. Pļaviņa L. Uzmanības un gribas īpašību vērtējums NAA kadetiem un klausītājiem. RPIVA 2010.g. rakstu krājums.

17. Pļaviņa L. Publikācija un tās prezentācija LU 68.zinātniskajā konferencē 05.02.2010.

18. Pļaviņa L. Publikācija „Evaluation of anthropometrics Characteristics of Cadets” 16.European Congress of Sport Science UK, Liverpool 6-9 July 2010.

19. Aivars Buls, „Solder’s personality restructuring in a post-mission Service stage” DU Sociālo pētījumu institūtā.

20. Buls A. „The result of the „Operation Iraqi Freedom” – soldiers Personality restructuring” DU Sociālo pētījumu institūtā.

21. Buls A. „Transformation of the solder’s personality in the International Operational Theatre”.

22. Buls A. Post-operational stage „Applied Technologies and innovations” International Peer – reviewed Research journal, Vol.1.2010.

23. Krēsliņš K. Latvijas karaskolas, Nacionālās aizsardzības akadēmijas izveide un attīstība. Kadets Nr.38. 5. – 10.lpp.

24. Šitvjenkins A., Vilumsone A., Baltina I., Zariņa U. Fabric selection for the field uniforms. 5^th International Textile, Clothing&Design Conference ITC&DC, Croatia, October 3 – 6, 2010 Dubrovnik Book of Proceedings. ISSN 1847-7275, Page 717 – 723.

25. Šitvjenkins I., Viļumsone A., Piņķe K., Torbicka H., Ābele I. Bruņu uzkabes sistēmu defektu analīze. // Scientific Journal of RTU. 9. series., Materiālzinātne. - 5. vol. (2010)

26. Šitvjenkins I., Viļumsone A., Ziemele I., Zariņa U., Piņķe K. Karavīra individuālās aizsardzības sistēmas ugunsnoturības atsauci ietekmējošo faktoru apriorās ranžēšanas metode. // Scientific Journal of RTU. 9. series., Materiālzinātne. - 5. vol. (2010);

27. Krēsliņš K., Šitvjenkins I., Viļumsone A. Karavīra individuālās aizsardzības sistēmas funkcija sprādziena pārspiediena iedarbības mazināšanā // Militāri zinātnisks žurnāls "Militārā zinātne". - 2. (2011) 130.-144. lpp.

28. Šitvjenkins I., Viļumsone A., Baltiņa I., Zariņa U., Piņķe K. Degradation of the Camouflage Pattern and Textile of the Field Uniforms // Book of Proceedings. Vol.2, Francija, Mulhouse , 8.-10. jūnijs, 2011. - 1083.-1087. lpp. ISBN 978-2-7466-2858-8

29. Krēsliņš K. NATO nākotne: Baltijas skatījums. Militārā zinātne Nr.2., 21.lpp.;

30. Sagatavots izdošanai rakstu krājums „Militārā zinātne Latvijā” (268 lpp);

31. Sagatavota izdošanai grāmata „Ģenerāļa Kārļa Krēsliņa atmiņas par Nacionālo bruņoto spēku izveidi un attīstību” (611 lpp.).

32. Krēsliņš K. Atskaite par zinātnisko darbību 2010.gadā. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.2., 10. - 16.lpp.

33. Melderis J. Rietumu un Austrumu civilizāciju atšķirību ietekme uz to pārstāvju savstarpējām attiecībām. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.2., 17. - 27.lpp.

34. Melderis J., Strazdītis G. Lēmumu pieņemšanas process, risinot drošības problēmas, kas balstīts uz iespējamo risku analīzi. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.2., 43. - 59.lpp.

35. Melderis J., Dreimanis V. Riski un to novērtēšanas iespēju analīze, risinot drošības problēmas. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.2., 60. - 77.lpp.

36. Krēsliņš K. NATO nākotne: Baltijas skatījums. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.2., 114. - 129.lpp.

37. Krēsliņš K, Pavlovičs A., Krēsliņa I. Latvijas aizsardzība: pagātne, tagadne un nākotne. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.3., 6. - 20.lpp.

38. Krēsliņš K. Nacionālās aizsardzības akadēmijas pagātne, tagadne un nākotne. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.3., 34. - 49.lpp.

39. Krēsliņš K. NATO jaunā Stratēģiskā koncepcija. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.3., 51. - 83.lpp.

40. Melderis J. Nacionālā aizsardzības akadēmija laika periodā līdz Latvijas pievienošanai NATO. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.3., 84. - 100.lpp.

41. Drāke R., Melderis J. NBS vajadzībām nepieciešamās bruņutehnikas iegādes problēmu analīze un to risinājums. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 26.lpp.

42. Chen Wei. China’s National Defense Policy and the Development of Chinese Armed Forces. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 10.lpp.

43. Pļaviņa L. Fiziskie vingrinājumi zemas temperatūras vidē. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 7.lpp.

44. Krēsliņš K., Pavlovičs A., Krēsliņa I. Defense of the Latvia: past, present and future. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 16.lpp.

45. Krēsliņš K. Vadītāju kompetence. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 7.lpp.

46. Krēsliņš K., Pavlovičs A., Krēsliņa I. Mūsdienu integrētās izglītības sistēmas izmantošana Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 13.lpp.

47. Buls A. Karavīra personības ietekmēšanās no militārā dienesta vides faktoriem iespējamās sekas. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 19.lpp.

48. Krēsliņš K. Vai katra mājsaimniece var vadīt valsti? NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 5.lpp.

49. Krēsliņš K. Vajag mainīt valsts pārvaldi vai vadītājus? NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 5.lpp.

50. Krēsliņš K. Kādam ir jābūt valsts aizsardzības budžetam? NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 6.lpp.

51. Krēsliņš K. Mana Latvija. NAA elektroniskais žurnāls Militārā zinātne Nr.4., 6.lpp.

· NAA tika organizēti 12 semināri un konferences:

1. Seminārs „NAA pagātne, tagadne un nākotne” saistībā ar NAA gadadienu 12.02.2010. Semināra vadītājs profesors Kārlis Krēsliņš ar pamatziņojumu.

2. Konference NAA 23.04.2010. „NBS karavīru pamatvērtības”. Semināra vadītājs Kārlis Krēsliņš. Ziņojumus sniedz profesors Jānis Melderis un Kārlis Krēsliņš.

2. Konference NAA 23.04.2010. „NBS karavīru pamatvērtības”. Semināra vadītājs Kārlis Krēsliņš. Ziņojumus sniedz profesors Jānis Melderis un Kārlis Krēsliņš.

3. Seminārs NAA 28.05.2010. „NATO Stratēģijas koncepta izveide un attīstība”. Semināra vadītājs un ziņotājs Kārlis Krēsliņš.

4. Seminārs NAA 24.09.2010. „NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un komplektēšanas ar personālu stratēģijas izstrāde”. Semināra vadītājs un ziņotājs Kārlis Krēsliņš.

5. Konference NAA 17.12.2010. „Latvijas brīvvalsts virsnieku likteņi Baigajā gadā”. Semināra vadītājs un ziņotājs profesors Jānis Melderis.

6. Konference „Latvijas valsts aizsardzības politika un militārās stratēģijas konceptuālie principi”. Semināra vadītājs un ziņotājs Kārlis Krēsliņš.

7. Seminārs „NAA pagātne, tagadne un nākotne” sakarā ar NAA gadadienu. 11.02.2011. Semināra vadītājs profesors Kārlis Krēsliņš ar pamatziņojumu.

8. Seminārs „Latvijas valsts aizsardzības politika un militārās stratēģijas konceptuālie principi” 14.10.2011. Semināra vadītājs un ziņotājs Kārlis Krēsliņš.

9. Konference „Latvijas aizsardzības politika” 4.11.2011. Konferences vadītājs un ziņotājs Kārlis Krēsliņš.

10. Seminārs Latvijas rezerves virsnieku asociācijai „NATO jaunā Stratēģiskā koncepcija” NAA 19.03.2011. Semināra vadītājs un ziņotājs Kārlis Krēsliņš.

11. Seminārs NAA sakarā ar Kara skolas 92.gadadienu 16.09.2011. Kārļa Krēsliņā prezentācija „Mūsdienu integrētās izglītības sistēmas izmantošana NAA”.

12. Seminārs Latvijas rezerves virsnieku asociācijai „NATO nelīdzsvarotā pasaulē NATO izvērtēšana” NAA 15.05.2010. Semināra vadītājs un ziņotājs Karlis Krēsliņš.

II. MĀCĪBU UN METODISKAIS DARBS:

· Lekciju un nodarbību materiālu sagatavošana un lekciju lasīšana: JŠVK un KSVP klausītāju nodarbībām – Kārlis Krēsliņš, Jānis Melderis; VVSK, GS un JS IV kursa kadetu nodarbībām – Liāna Pļaviņa;

· Sagatavota, izdota un nodota NAA bibliotēkā mācību grāmata „Ieroču un munīcijas uzbūves un darbības principi” bakalauru studiju programmas kadetiem, autors Jānis Melderis;

· KSVP kadetu diplomdarbu recenzēšana un dalība diplomdarbu aizstāvēšanā – J. Melderis, K.Krēsliņš;

· Maģistra darbu vadīšana un dalība valsts Maģistra darbu pieņemšanas komisijā Baltijas starptautiskajā akadēmijā un Latvijas Jūras akadēmijā – Kārlis Krēsliņš, Jānis Melderis;

· Lekcijas materiālu un slaidu sagatavošana mācību priekšmetā Kara mākslas vēsture un JŠVK par tematu „Vērtību teorijas un NBS pamatvērtības” – Jānis Melderis;

· Lekcija studentu korporācijā „Konkordija” par Latvijas NBS izveidi un attīstību 18.11.2010. – Kārlis Krēsliņš;

· Lekcija LRVA pārstāvjiem, rezerves karavīriem un visiem interesantiem „NATO nelīdzsvarotā pasaulē un NATO izvērtēšana” – Kārlis Krēsliņš;

· Lekcija Jūrmalas domē 17. ZS bataljona zemessargiem, ZS vadībai un interesantiem par tēmu „NBS un ZS vieta Latvijas drošības sistēmā” – Kārlis Krēsliņš;

· Igors Šitvjenkins – maģistra darba „Karavīra individuālās aizsardzības sistēmas uguns noturības funkciju pilnveidošana”, maģistra darba „Bruņu/uzkabes/pūļa kontroles sistēma bojājumu analīze” un bakalaura darba „Kaujinieka cimdu sistēmas izstrāde” vadīšana;

· Šitvjenkins I., Šteinbergs G. Karavīra modulāras mugursomas sistēma. – Rīga : NBS Nodrošinājuma pavēlniecība un NBS Mācību Vadības pavēlniecība, 2011. - 12 lpp.;

· Lekcijas ISAF 11/2 un ISAF 12/1 štāba karavīriem „Individuālais ekipējums SO, to pielāgošana” – Igors Šitvjenkins.

III. DALĪBA STARPTAUTISKAJOS UN LATVIJĀ ORGANIZĒTOS PASĀKUMOS, DARBA UN EKSPERTU GRUPĀS

1. K. Krēsliņš – dalība NATO CIOR seminārā Vācijā 1-3.februārī 2010, 2011;

2. K. Krēsliņš – dalība UPF Internetional Leadership Conferencē Seoul, Korea 16-20.02.2010;

3. K. Krēsliņš – dalība RTU 51^st International Scientific Conference, 14 – 16 October 2010, Riga,;

4. L. Pļaviņa – dalība darba grupā par paramediķu profesijas standarta izstrādi;

5. K. Krēsliņš, L. Pļaviņa – dalība darba grupā par NBS karavīru profesiju standartu izstrādi;

6. K .Krēsliņš – darbs ES FP7 „Drošība un kosmoss” darba grupā;

7. K. Krēsliņš – darbs GEM4 darba grupā;

8. L. Pļaviņa – medic. konference „Fiziatrijas aktualitātes. Pulmonoloģijas slimību profilakse un epidemioloģija”;

9. L. Pļaviņa – dalība NATO NATO COMEDS Militaru Medical Training Expert panel.8-12 03. 2010;

10. K. Krēsliņš – dalība Baltijas – Melnās jūras alianses darbā;

11. L. Pļaviņa – NATO COMEDS Military Medical Training Expert panel seminārs (Budapest,Ungārija) 8-12.03.10;

12. Igors Šitvjenkins – dalība un publikācijas sagatavošana 5^th International textile, clothing & design conference October 03^rd to 06^th 2010 „Fabric selection for the field uniforms“;

13. J. Melderis, K. Krēsliņš – dalība konferencē „Virzība uz demokrātisko Eiropu 2.pasaules kara laikā - Latvijas Centrālā padome un ,,Kurelieši,,” 8.maijā Kara muzejā;

14. K. Krēsliņš, J. Melderis – dalība grāmatas ,,Latviešu leģions” 2. izdevuma prezentācijā 7.maijā Kara muzejā;

15. K. Krēsliņš, J. Melderis – dalība konferencē „II Pasaules karš un Baltijas valstis” 6.maijā Kara muzejā;

16. K. Krēsliņš – dalība forumā „Progresīvā nodokļu sistēma – moderna līdzekļu sadales sistēma jauktā tirgus ekonomikā vai komunisma rēgs?” 28.05.2010;

17. K. Krēsliņš – darbs un konsultācijas ar BaltDefCol 2010.gada klausītājiem, par maģistratūras darba uzsākšanu;

18. J. Melderis – dalība un uzstāšanās seminārā „Terorisms – tā būtība un veidi” ar ziņojumu „Terorisma aktualitāte pasaulē un Latvijā;

19. K. Krēsliņš – semināra „Terorisms – tā būtība un veidi” organizācija un uzstāšanās tajā;

20. L. Pļaviņa – dalība Baltic Military Medical Training WG (9-11.06.2010) darba grupas seminārā KaunasMilitary medical training Centre (Lithuanian Armed Forces);

21. K. Krēsliņš – dalība seminārā par Baltijas aizsardzības koledžas (BAK) attīstības nākotni (30.10.-2.11.)2011;

22. K. Krēsliņš – dalība konferencē „Boloņas process – augstākās izglītības internacionalizācija un iepriekš iegūtās formālās izglītības atzīšana” Viesnīca „Islande Hotel”08.11.2010;

23. I. Šitvjenkins, A.Viļumsone (RTU) – 51^st International Scientific Conference, 14 – 16 October 2010, Riga, Ziņojums konferencei“Karavīra individuālās aizsardzības sistēma. Funkcionālo atsauču un faktoru apriorā ranžēšana”;

24. I. Šitvjenkins – 5^th International Textile, Clothing&Design Conference ITC&DC, Croatia, October 3 – 6, 2010 Ziņojums konferencei “Fabric selection for the field uniforms”;

25. 11^th World textile conference AUTEX 2011, June 8-10, 2011 in Mulhouse, France I. itvjenkins, A. Vilumsone, I. Baltina, U. Zariņa, K. Pinke, Degradation of the camouflage pattern and textile of the field uniform. Ziņojums konferencē.

26. Šitvjenkins – dalība 1DP/1.1.1.2.0./09/APIA/VIAA/148 “Multi industry scientific group establishing for the purpose of developing new functions of e-textiles and its implementation in innovative products”.

27. K. Krēsliņš – dalība piektajā Rīgas starptautiskajā konferencē 2010.gada 10.-11.septembrī;

28. K. Krēsliņš – dalība publiskajās diskusijās NATO Parlamentārās Asamblejas 57.pavasara sesijas ietvaros ar ziņojumu „NATO nākotne: Baltijas skatījums” 01.06.2010.;

29. K. Krēsliņš – dalība BAK padomnieku darba grupā.

30. K. Krēsliņš, L. Pļaviņa – dalība Starptautiskā Zinātniskā konferencē (3rd Annual International Conference for Military Sciences) K. Krēsliņš ar ziņojumu „Defense of the Latvia: past, present and future.”

31. K. Krēsliņš – dalība III Starptautiskā zinātniski-praktiskā konference VIENOTĀ IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA ar ziņojumu „Mūsdienu integrētās izglītības sistēmas izmantošana Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.” 02.06.2011.

IV. CITI PASĀKUMI UN DARBI

Liāna Pļaviņa – dokumentu sagatavošana darba grupā par NBS vienotu pirmās palīdzības komplektu ievešanu, Baltic Military Medical Training WG, plakāta sagatavošana LU 68. zinātniskajai konferencei (5. febr., 2010.);
Kārlis Krēsliņš - maģistra profesionālo studiju programmas „Militārā vadība un drošība” pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana. Maģistra profesionālo studiju programmas „Militārā vadība un drošība” akreditācija. 27.10.2010.;
Jānis Melderis – dokumentu sagatavošana un nodošana Uzņēmumu reģistram reģistrācijas numura saņemšanai elektroniskajam žurnālam „Militārā zinātne” un NAA ikgadējo žurnālu „Kadets” Nr.38. un 39 maketa sagatavošana tā nodošanai izdošanai Rekrutēšanas un Jaunsardzes centram;
Kārlis Krēsliņš – dalība ikmēneša AM Zinātnes koordinācijas komisijas sēdēs, Ģenerāļu kluba valdē, Džordža Maršala centra Latvijas biedrības un LŠF prezidenta pienākumu pildīšana;
Igors Šitvjenkins – Kaujas individuālās aizsardzības sistēmas (KIAS) izstrāde un ieviešana NBS un Zemessardzē 2012. – 2018. gadam un Kaujas individuālās aizsardzības sistēmas (KIAS) koncepcijas transformācija Jūras spēku flotiles (JSF) un Gaisa spēku Atbalsta bāzes (GSAB) nodrošinājumam un to ieviešana JSF un GSAB 2012. – 2018. gadam.

NAA maģistra studiju programmas

„Militārā vadība un drošība” realizācija

Dr. Med. Liāna Pļaviņa,

NAA AZPC profesore

        NAA maģistra studiju programmas „Militārā vadība un drošība” mērķis ir sagatavot virsniekus darbam NBS un starptautiskajos štābos un daudznacionālās plānošanas grupās. Mācību mērķi šajā maģistra studiju programmā sasniedzami kolektīvā mācību procesā , kas ir īpaši nozīmīgs, nodrošinot militārās plānošanas apmācību gaitu, kur svarīga ir procesā iesaistīto personu mijiedarbība. 2010. gadā starp NAA un Baltijas aizsardzības koledžu noslēgts līgums, kas paredzNAA maģistra studiju programmu padarīt pieejamu arī Baltijas aizsardzības koledžas studentiem kā Latvijas NBS virsniekiem, tā arī ārvalstu klausītājiem. NAA maģistra studiju programmā ir pieejama tiem ārvalstu bruņoto spēku virsniekiem, kuri mācās Baltijas Aizsardzības koledžas vecākā štāba virsnieka kursā. Šī gada 6. jūnijā AM Personāla attīstības un izglītības padome arī noteica, ka maģistra studiju programmā var uzņemt līdz 20 virsniekiem no ārvalstīm. Ārvalstu bruņoto spēku virsnieku dalība maģistra studiju programmā sekmē studējošo daudzpusīgu attīstību un nodrošina daudznacionālu studiju vidi.

Maģistra studiju programma izveidota, lai nostiprinātu militāro zinātņu attīstību Baltijas reģionā, un tā nosaka īpašu NAA kā augstākās izglītības vietu, kā arī ceļ NBS prestižu. Maģistra studiju programma „Militārā vadība un drošība” akreditēta 2010. gada 27. oktobrī. Šī ir viena no efektīvākajām maģistra programmām Baltijā, kas dod iespēju motivētiem virsniekiem iegūt izglītību.

Uzņemšana studiju programmā notiek saskaņā ar NAA Mācību padomē pieņemtiem un Senātā apstiprinātiem Uzņemšanas noteikumiem. Studiju ilgums ir 1,5 gadi (3 semestri).

Studiju priekšmeti iedalīti divos blokos:

Tēmas nosaukums	1.sem.	2.sem.	3.sem.	KP	Pārbaudes veids
A bloks (obligātie priekšmeti)
Starptautiskā stratēģiskā vide	2			2	E (eksāmens)
Stratēģija mūsdienu pasaulē	2			2	E
Starptautiskās tiesības	1			1	IE (ieskaite)
Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā pasaulē un starptautiskajās operācijās	1			1	IE
Līderība un vadība		2		2	IE
Aizsardzības politika, plānošana un lēmumu pieņemšana		2		2	IE
Resursu plānošanas pamati un projektu vadība	1	1		2	IE
Stratēģiskā operācijas plānošana un militārā reaģēšana uz civilo krīzi	2			2	IE
Kopā A blokā	9	5		14
B bloks (speciālie obligātie priekšmeti )
Militārā teorija	1			1	E
Spēku veidi apvienotajās operācijās	3			3	E
NATO operacionālā plānošanas procesa pamatprincipi un funkciju sadale	3			3	E
Multinacionālo apvienoto taktisko grupu operāciju plānošana. I .daļa	3			3	E
Krīzes reaģēšanas operācijas - miera uzturēšanas operācijas		2		2	IE
Kaujinieku karadarbība un pretkaujinieku operācijas		2		2	IE
Multinacionālo apvienoto taktisko grupu operāciju plānošana. II. daļa		2		2	IE
Miera atbalsta operāciju vadība operacionālajā līmenī		2		2	E
Operacionālās tendences un attīstība nākotnē		2		2	IE
Kopā B blokā	10	10		20
Prakse
Operāciju komponentu plānošana	1	2		3
Multinacionāloais vingrinājums augstākajos štābos: attīstības plānu un operācijas pavēles miera atbalsta un uzturēšanas operācijās sagatavošana		3		3
Prakse kopā				6
Maģistra darbs Seminārs Ievads pētniecībā			20	20

MA studiju kurss notiek NAA un Baltijas Aizsardzības koledžā, vadoties pēc profesionālās maģistru studiju programmas „Militārā vadība un drošība” prasībām un mācību mērķu izpildes standartiem un sadalīts 2 teorētiskajos un divos praktiskajos moduļos.

Studiju programmas apguve notiek, izmantojot kā pasīvās, tā aktīvās studiju darba formas. Teorētiskās zināšanas studenti apgūst lekcijās, semināros un patstāvīgās literatūras studijās. Studentiem nepieciešamās praktiskās iemaņas militārajā jomā tiek veidotas un attīstītas pieredzējušu virsnieku vadībā semināros, praktiskajās un taktiskajās nodarbībās. Savukārt specializētos priekšmetos studenti teorētiskās un praktiskās iemaņas iegūst NATO štābu pieredzējušu virsnieku docētāju vadībā. Maģistra darbs ir studentu patstāvīgs pētniecisks darbs. Maģistra darbu students veic Mācību padomē apstiprināta darba vadītāja vadībā. Tā izstrādes gaitā students apkopo dažādos studiju kursos un mācībās apgūtās teorētiskās zināšanas. Izmantojot šīs zināšanas, studenti veic praktiskus pētījumus. Maģistra darbam jāapliecina studenta spēja un prasme integrēt dažādos studiju kursos apgūtās teorētiskās zināšanas, studiju procesā iegūtas prasmes un iemaņas, izmantot tās praktiskos pētījumos, izstrādāt ieteikumus pētījuma rezultātu ieviešanai praksē. Prakse notiek NATO, NAA, Baltijas Aizsardzības koledžā un Nacionālo bruņoto spēku štābos un Aizsardzības ministrijās pieredzējušu virsnieku un ierēdņu vadībā. Prakses mērķis ir studiju procesā radīt iespēju studentiem praktizēties štāba virsnieka un Aizsardzības ministrijas ierēdņa profesijai nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē reālā militārā vidē, vienlaikus apgūstot arī jaunas profesionālajā darbībā nepieciešamas teorētiskās zināšanas saistībā ar konkrēto darba vidi. Studiju programma paredz divas prakses.

Pirmā prakse tiek plānota 1. studiju gada 1. semestrī. Tā ir plānota kā taktiskie vingrinājumi NATO štābos.

Prakses mērķis ir nostiprināt klausītāju iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas NATO operacionālā plānošanas procesa un funkciju sadales pamatprincipos.

Otrā prakse tiek plānota 1. studiju gada 2. semestrī. Tās mērķis ir nostiprināt studentu iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas daudznacionālo apvienoto taktisko grupu operāciju plānošanā.

Maģistra darbs ir studentu patstāvīgs pētniecisks darbs. Tā izstrādes gaitā students apkopo dažādos studiju kursos un mācībās apgūtās teorētiskās zināšanas, veic praktiskus pētījumus, izstrādā ieteikumus pētījuma rezultātu ieviešanai praksē.

Sekmīgi pabeidzot minēto programmu un aizstāvot maģistra darbu, absolvents iegūst profesionālo maģistra grādu militārajā vadībā un drošībā un saņem atbilstošu diplomu.

Maģistra studiju programmā pašreiz mācās divi kursi. Pirmais kurss mācības uzsāka 2010. gada pavasarī. Studiju kursu uzsāka 31 cilvēks. Kursā studē desmit pārstāvji no Latvijas un divdesmit ārvalstu militārpersonas. Pārstāvēto valstu ģeogrāfija ir plaša: četri Lietuvas pārstāvji, četri Igaunijas pārstāvji, divi Gruzijas, divi Dānijas pārstāvji, viens studējošas ir no Rumānijas, no Horvātijas, no Albānijas, no Moldāvijas, no Maķedonijas, no Norvēģijas, no Vācijas un Amerikas. Pieci no klausītājiem jau sagatavojuši un iesnieguši maģistra darbus, un trīs tos jau veiksmīgi aizstāvējuši un saņēmuši maģistra grādu apliecinošus diplomus.

2011.gada 26. janvārī maģistra darbu „Private armies throughout the generations of warfare; pitfalls and prospects” Baltijas aizsardzības koledžā ar vērtējumu 7 (B, labi) aizstāvēja pulkvežleitnants Alberts Kondrotas (Att1) no Lietuvas, MA darba vadītājs: Ph.D James Corum (ASV).

2011. gada 18. februārī maģistra darbu „P ooling ground-based air defence in the Baltics for improved security ” Baltijas aizsardzības koledžā ar vērtējumu 9 (A, teicami) aizstāvēja majors Stigs Nilsens no Norvēģijas, MA darba vadītājs – LtCol/Ph.D Mika Juha Kerttunens (Somija).

Att.1. NAA rektors pulkv. A. Kalniņš izsniedz Maģistra diplomu pirmajam absolventam pulkvežleitnantam A. Kondrotas (LIT).

2011. gada aprīļī NAA darba grupa apmeklēja Baltijas Aizsardzības koledžu, tikās ar BDCOL komandantu (att. 2) un studentiem, stāstot par NAA.

Att.2. NAA darba grupas vizīte Baltijas aizsardzības koledžā.

Interese par Profesionālo Maģistra studiju programmu studentu vidū ir liela, un otrais maģistratūras kurss uzņemts 2011. gada jūnijā, tajā studē 28 klausītāji, kuru dokumenti atbilst NAA Mācību padomē un pieņemtiem uzņemšanas noteikumiem. Otrajā maģistra studiju kursā studē pārstāvji no Latvijas (9), Lietuvas (6), Igaunijas (2), Maķedonijas (2), Vācijas (2), Bosnijas Hercegovinas (1), Albānijas(1), Azerbaidžānas (1), Gruzijas (1), Ukrainas (1) un Kanādas (1).

Trešais maģistra studiju kurs sākās šī gada oktobrī.

Noslēdzot pirmo Maģistra programmas darbības gadu esam gandarīti par paveikto un cerīgi skatāmies nākotnē.