Aktualitātes|Par NAA|Studijas|Uzņemšana|Pētniecība|Bibliotēka|NATO kursi/mācības|Kadetu dzīve
Resursi un rīki
Fotogalerija
Video galerija
Sociālie mediji
Tavai drošībai
Iepirkumi
Jautā rekrutētājiem!
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Oficiālā vēstule
Saites
Kontaktinformācija
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku kājnieku brigāde
Jūras spēku flotile
Gaisa spēku aviācijas bāze
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Republikas Zemessardze
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija / Aktualitātes / Operācija Torņkalna atbrīvošana
Operācija Torņkalna atbrīvošana

Šā gada 10. un 11. novembrī NAA 4. kursa kadeti devās divu dienu vēsturiskā pārgājienā, kurā tika apskatītas 1919. gada Torņkalna atbrīvošanas operācijas cīņu vietas. Šajā laikā Latgales divīzijai vajadzēja padzīt Bermonta karaspēku no Torņkalna, ko viņi sekmīgi izdarīja 1919. gada 11. novembrī.

10. novembra rītā kadeti ņēma ieročus un trīs dienu ekipējumu un ar autobusu devās uz Rīgas brīvostu, lai no turienes ar kuģīšiem pārceltos Daugavas otrā krastā. Rīts nebija diez ko silts, bet tas netraucēja veiksmīgi sasēsties kuģīšos un uzsākt ceļu. Drīz vien kļuva vēsi, jo brauciens izrādījās ilgāks nekā kadeti bija gaidījuši. Pēc, gandrīz, pusstundas brauciena kadeti tika izsēdināti tieši pie Daugavgrīvas cietokšņa, kur sākās atskats uz vēsturi. Šajā vietā tika prezentētas divas tēmas, kuras bija sagatavojuši NAA kadeti. Kadetu stāstījumu papildināja vēsturnieks Dambītis, kurš visu paskaidroja daudz detalizētāk. Kad prezentācijas beidzās, kadeti devās uz autobusu, lai tālāk dotos uz Bumbu kalniņu, kur bija paredzētas vēl divas prezentācijas. Brauciens nebija ilgs, taču ar to pietika, lai sasildītos. Bumbu kalniņā kadetu un vēsturnieka stāstījumā tika atbrīvota Rīga no Bermonta karaspēka. Lielākā daļa kadetu uzzināja daudz ko jaunu par 1919. gada notikumiem. Līdz ar to šī pasākuma akadēmiskā daļa bija noslēgusies. Kadeti pateicās vēsturniekam un devās uz autobusu, lai tālāk dotos veikt praktiskus uzdevumus uz speciālo uzdevumu vienību.

Ierodoties šajā elitārajā vienībā, vispirms kadeti ēdnīcā paēda siltas pusdienas. Tas deva enerģiju, kā arī siltumu, lai varētu veikt vienības sagatavotos uzdevumus. Speciālo uzdevumu vienība veic uzdevumus, kurus visi ierindas karavīri nemaz nevar izpildīt, līdz ar to, lai tiktu šajā vienība, ir jāiztur nopietni pārbaudījumi. Kadetiem tika sagatavoti uzdevumi, lai pārbaudītu viņu fobijas no augstuma un šaurām telpām. Papildus tam tika organizēti taktiskās šaušanas vingrinājumi. Kadeti tika sadalīti trīs grupās un devās veikt uzdevumus. Raksta autors vispirms devās uz taktisko šaušanu. Sākumā tika nolasīta drošības instruktāža, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, un pēc tam tika parādīti vingrinājumi. Pirmais vingrinājums bija šaušana no aizsega un kustībā. Nākamais vingrinājums bija šaušana kārtām. Kadetiem pirmo reizi bija iespēja izšaut visu aptveri neatlaižot pirkstu no mēlītes. Tas nebija viegli izpildāms uzdevums, jo no triecienšautenes atsitiena bija grūti nostāvēt kājās. Bija nepieciešamas tikai dažas sekundes, lai aptvere būtu tukša. Pēc veiksmīgas šaušanas kadeti devās veikt nākamo uzdevumu, kas lielākajai daļai bija ļoti liels izaicinājums. Vajadzēja pārvarēt bailes no šaurām telpām. Lai cīnītos ar šo uzdevumu, vingrinājumi tika sakārtoti secībā no vieglākā uz grūtāko. Vispirms bija jālien cauri šaurai caurulei. Šo vingrinājumu paveica visi, bet dažiem tas sagādāja diskomfortu. Nākamais vingrinājums bija jau grūtāks, proti, šaurā caurulē vajadzēja ielīst ar galvu pa priekšu. Šo uzdevumu jau daži atteicās veikt. Pēdējais vingrinājums bija vissarežģītākais, ko īpaši nepatīkamu padarīja tas, ka uzdevums bija jāveic pilnīgā tumsā. Tika iedota gāzmaska ar aizlīmētiem stikliem. Instruktors kadetus pa vienam veda labirintā un teica, kas jādara. Visgrūtākais šajā uzdevumā bija līšana cauri ļoti šaurai caurulei. Tā bija tik šaura, ka pleci tajā tikko varēja ielīst. Ļoti interesants uzdevums, bet tajā pašā laikā ļoti bail no tā, jo ir tumsa un nav zināms, kas būs jādara. Pārvarējuši savas bailes no šaurām telpām, kadeti devās veikt pēdējo uzdevumu, kur atkal bija jāpārvar bailes, šoreiz no augstuma. Vingrinājums bija ļoti interesants un raksta autoram nesagādāja nekādas problēmas. Uzdevums bija laišanās lejā pa virvi no torņa, kas bija aptuveni 10 – 12 metrus augsts. Dažiem kadetiem atkal vajadzēja cīnīties ar savām bailēm, lai paveiktu šo uzdevumu. Kopumā kadetiem visi uzdevumi šķita ļoti interesanti. Nav svarīgi, cik fiziski spēcīgs ir cilvēks, galvenais ir tas, kas notiek viņa galvā. Šo atziņu vairākkārt uzsvēra speciālo uzdevumu vienības apmācību instruktori.

Visi uzdevumi bija paveikti un kadetiem nācās doties tālāk. Lai tiktu paredzētajā vietā, kadetiem nācās pārcelties pāri Buļļupei. To palīdzēja izdarīt speciālo uzdevumu vienības karavīri, kas ar laivām, kadetus pārcēla pāri upei. Šo braucienu jo īpaši interesantu padarīja tas, ka ārā jau bija tumšs. Līdz naktsmieram bija palicis vēl viens uzdevums, kas kadetiem bija jāveic. Kadeti tika sadalīti divās grupās. Viena grupa lika slēpni, bet otra grupa devās patruļgājienā, un nākamajā dienā grupas mainījās. Kad slēpņa situācija tika izspēlēta, iestājās naktsmiers. Kadeti gulēja ārā svaigā gaisā zem klajas debess. Naktī gaisa temperatūra nokritās stipri zem nulles, bet tas īsti netraucēja. No rīta pēc slēpņa situācijas izspēles kadeti paēda brokastis un devās uz Torņkalnu. Viņi devās tādā pašā gājienā kā 1919. gadā latviešu karavīri devās izlūkos, vienīgā atšķirība bija tāda, ka pa kadetiem neviens nešāva. Ar gājienu uz Torņkalnu noslēdzās kadetu vēsturiskais pasākums par godu 1919. gada notikumiem.

GSMV 4. kursa kadets
Dkar. Kaspars Ušpelis

 

Aktuālās saites
© Nacionālā aizsardzības akadēmija, 2009