6.jūlijā svinīgā ceremonijā Ādažu bāzē, klātesot valsts bruņotā spēka augstākajam vadonim, Valsts prezidentam Valdim Zatleram, ģenerālmajors Juris Maklakovs nodeva amata pienākumus un Latvijas armijas karogu nākamajam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim ģenerālmajoram Raimondam Graubem.

Valsts prezidents, uzrunājot svinīgā pasākuma dalībniekus, pateicās ģenerālmajoram Jurim Maklakovam par četros gados sasniegto, īpaši izceļot Latvijas karavīru dalību divās starptautiskajās operācijās, darbu pie profesionālas armijas izveidošanas nobeiguma fāzē, kā arī veikto štāba reformu samazināta finansējuma apstākļos.

Savukārt nākamajam NBS komandierim Valsts prezidents novēlēja veiksmīgi turpināt iesāktos darbus. "Viņa pieredze ir pietiekama, lai es būtu pārliecināts, ka mums visiem kopā izdosies," sacīja prezidents.

Viņš pateicās arī bruņotajiem spēkiem, uzsverot, ka to veiksmes pamatā ir profesionālisms, kas iegūts, mācoties un trenējoties, kā arī patriotisms - dzimtenes mīlestība.

Šodien ģenerālmajoram Jurim Maklakovam beidzās pirms četriem gadiem uzticēto pilnvaru termiņš Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Stājoties amatā, ģenerālmajors Juris Maklakovs izvirzīja vairākas savas darbības prioritātes, kuru pamatā bija bruņoto spēku pamatvērtības: personāls, kompetence, lojalitāte un sadarbība ar partneriem.

2007.gadā veiktā pāreja uz bruņoto spēku personāla komplektēšanu ar profesionālā dienesta karavīriem kalpoja kā starta punkts bruņoto spēku atbilstībai reaģēt mūsdienu draudu situācijās, gatavībai kolektīvai aizsardzībai NATO ietvaros un lielākām operatīvajām spējām un kaujas gatavībai dalībai starptautiskajās operācijās.

Līdz ar to, rūpējoties par karavīra profesionālo izaugsmi, bija jāveic karavīra atlīdzības sistēmas reforma, kurai bija jākļūst par konkurētspējīgu sistēmu kopējā darba tirgū, lai piesaistītu un noturētu dienestā pieredzējušu un labi apmācītu karavīru. Diemžēl ekonomiskā un finanšu krīze pasaulē un valstī uz laiku ir ieviesusi būtiskas korekcijas šīs sistēmas un karavīru sadzīves un dienesta apstākļu uzlabošanas plānos.

Bruņotajos spēkos tika sākti vairāki lieli projekti individuālā ekipējuma, bruņojuma un infrastruktūras attīstības jomās, kas sekmēja arī apmācību kvalitāti un uzdevumu izpildi starptautiskajās operācijās.

Irākā, Afganistānā un citos starptautisko operāciju rajonos un militārajās mācībās kā Latvijā, tā arī ārvalstīs karavīru un komandieru gūtā pieredze un zināšanas stimulēja bruņotos spēkus jaunam izaicinājumam - kvalitatīvi uzlabot individuālās un kolektīvās apmācības sistēmu, vienlaikus veicot izmaiņas arī nodrošinājuma un mācību vadības procesā. Spēku veidu, atsevišķu ieroču šķiru un atbalsta vienību sekmīgāka sadarbība veicināja visu līmeņu komandieru kompetences uzlabošanos un procedūru pilnveidošanu.

Tikpat svarīgi bija sakārtot un pilnveidot arī vadības sistēmu, tāpēc bruņotajos spēkos tika veikta strukturālā reforma, kuru var droši dēvēt par vērienīgāko bruņoto spēku vēsturē, un ar kuru tika izveidota precīza komandstruktūra, stratēģiskās plānošanas funkcijas integrējot ministrijā. Reformas ceļā samazinātais administratīvais personāls tika novirzīts uz vienībām. 

Ir pārtraukta dalība NATO spēkos Kosovā un Eiropas Savienības operācijā Bosnijā un Hercegovinā, bet tajā pat laikā bruņotie spēki ir parādījuši jaunas spējas – jau trešā Operacionālās sadarbības padomnieku grupa sadarbībā ar amerikāņu kolēģiem veic Afganistānas Nacionālās armijas viena bataljona vadības un karavīru apmācību. Starptautisko saistību izpilde un Latvijas un bruņoto spēku stingrā nostāja jautājumā par starptautisko drošību, ir dalības NATO vadītajā operācijā Afganistānā turpināšana līdzšinējā - aptuveni 175 karavīru - apjomā. 

Vairākkārt samazinātais budžets, kas pieejamos finanšu līdzekļus ir samazinājis par aptuveni 50 procentiem, jauni starptautiskās drošības izaicinājumi un daudzi citi ārējie un iekšējie faktori ir bijuši dzinulis nopietnām diskusijām un smagiem lēmumiem par NBS turpmāko darbību, tostarp atsakoties pilnībā no bruņotajiem spēkiem netipisku funkciju veikšanas un samazinot spējas, bet nodrošinot galvenā uzdevuma - valsts aizsardzības - izpildi, kas pilnībā atbilst ģenerālmajora Jura Maklakova pirms četriem gadiem izvirzītajam bruņoto spēku attīstības mērķim - vienmēr būt gataviem kvalitatīvai uzdevumu izpildei esošo spēju un resursu ietvaros.

To pozitīvi ir vērtējusi arī sabiedrība – gandrīz 60 procenti valsts iedzīvotāju uzticas bruņotajiem spēkiem un Latvijas karavīriem un zemessargiem, augstu vērtējot arī viņu sniegto atbalstu civilās aizsardzības sistēmai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un saskatot militārās disciplīnas uzlabošanos. Tas ir sekmējis gan jaunu karavīru, gan zemessargu piesaisti bruņotajiem spēkiem.

Augstu motivēti karavīri un kompetenti komandieri, kas moderni ekipēti un mērķtiecīgi apmācīti, veido kaujas gatavas vienības. Lai arī daudz kas vēl nav sasniegts, jāatzīst, ka ir iets pareizs ceļš - ar to lepojamies ne tikai mēs paši, bet mūs augstu vērtē arī sabiedrotie, kuru vadītajām militārajām mācībām un starptautiskajiem spēkiem Afganistānā, NATO Reaģēšanas spēkiem un Eiropas Savienības kaujas grupai spējam deleģēt profesionāli sagatavotas vienības.

Foto no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra arhīva