Septembrī Baltijas jūrā jaunais Jūras spēku flotiles (JSF) patruļkuģis P-05 “Skrunda”, paaugstinot kuģa kaujas gatavību, attīstot personāla sagatavotību un iegūstot jaunu kuģošanas praksi, sekmīgi piedalījās jau otrajās starptautiskajās mācībās.

Mācības “Danish Exercise/Northern Coasts 2011” norisinās jau ceturto gadu. Šogad ar 21 valsts pārstāvjiem, tajās piedalījās divas NATO pastāvīgās jūras grupas (SNMG2, SNMCMG1), vairāk nekā 40 kuģu, 20 fiksēto un rotējošu spārnu gaisa kuģu un 3500 karavīru. Latviju mācībās pārstāvēja JSF patruļkuģis P-05 „Skrunda” un mīnu meklētājs M-04 „Imanta”.

Lai uzzinātu, ko šīs mācības sniegušas jaunā patruļkuģa komandai, uz interviju aicinājām patruļkuģa “Skrunda” komandieri kapteiņleitnantu Pēteri Subbotu.

 Foto: leitnants Andrejs Ziņģis

Kāds bija šo mācību mērķis?

Kptlt.(kapteiņleitnants) P.Subbota: Mācību pamatmērķis bija trenēties un uzlabot savstarpējo sadarbību gan starp atsevišķām vienībām – kuģiem, gan starp dažādu līmeņu vadības štābiem, praktizējot dažādus uzdevumus, piemēram, jūras kaujas, pretgaisa aizsardzību, pretzemūdeņu operācijas, eskorta operācijas, pretterorisma operācijas u.c. Īpaša uzmanība tika vērsta uz korektu reaģēšanu.

Šāds treniņš un tā rezultātu izvērtēšana mūsdienu sarežģītajā vidē ir viens no aktuālākajiem pamatuzdevumiem, jo kuģa komandiera pārziņā ir visi pieejamie tehniskie un kaujas līdzekļi. Sarežģītās situācijās, kad jāpieņem lēmums rīkoties, komandierim blakus nav valsts vadītāja, jurista un augstākstāvošu komandieru, tādēļ lēmums ir kuģa komandiera ziņā. Līdz ar to atbilstoša reaģēšanas procedūru izpratne un pielietošana ir pamats visām kuģa darbībām.

Savukārt viens no mācību uzdevumiem ir taktisko procedūru pielietošana, tai skaitā atbilstoša manevrēšana, zināšanas, kurp doties, kā rīkoties, saņemot dažādus norādījumus. Šīs procedūras līdzīgi kā svešvaloda, ja netiek izmantotas, tiek piemirstas.

Ko kuģa komandas attīstībā deva šīs mācības?

Kptlt. P.Subbota: Galvenais ieguvums kuģa komandai ir jaunu kuģošanas rajonu un kuģošanas apstākļu apguve. Tagad varam teikt, ka zināms kļuvis arī Kategats, jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti. Vairāk izprotam kuģa īpatnības un ierobežojumus, pats būtiskākais – esam ieguvuši tik ļoti nepieciešamo uzticību šai jaunajai un salīdzinoši nepazīstamajai kuģa konstrukcijai. Turklāt ikvienam no mums un arī komandai kopumā šī bija jauna pieredze gan lielu starptautisku mācību norisē, gan apliecinot sevi jūrā dažādās karadarbības jomās, ar kurām saskarsme šoreiz bija praktiskā līmenī.

Mācības kuģa komandai šādā sastāvā bija pirmā ilgstošā prombūtne tik tālu no mājām un tik aktīvā kuģošanas režīmā, tādējādi veicinot komandas saliedētību un savstarpējo sapratni.

Kādus mērķus jau savā neilgajā ekspluatācijas laikā patruļkuģis paguvis sasniegt?

Kptlt. P.Subbota: Jau nokuģotas vairāk nekā 1000 stundas. Mācību, treniņu, vizīšu nolūkā esam paguvuši būt Vācijā, Dānijā, Polijā un Beļģijā. Esam apmeklējuši arī mūsu pašu lielās ostas – Liepāju un Ventspili, arī mazās - Mērsragu, Roju, Salacgrīvu un Skulti. Tik intensīva kuģošana vienam kuģim nav ierasta lieta, bet tā ir ļāvusi mums ļoti neilgā laika posmā izprast šī kuģa īpatnības.

Kādas kuģa īpatnības neilgajā kuģošanas laikā konstatētas kā tā priekšrocības?

Kptlt. P.Subbota: Pirmkārt, kuģa unikālā jūras spēja. Neiedziļinoties kuģa konstruktīvo risinājumu aprakstā, pilnīgi droši varu apgalvot, ka kuģa īpašā konstrukcija nodrošina stabilu un līdzenu kuģa gaitu pat nelabvēlīgos laika apstākļos. Augstā jūras spēja ļauj kuģim efektīvi izmantot tā tehniskos līdzekļus, piemēram, novērošanas iekārtas, saglabājot komandas kaujas spējas un kuģa kaujas gatavību salīdzinoši ilgāk par cita tipa kuģiem.

Protams, arī šim kuģim jūras spēja ir ierobežota. Otrkārt, jāuzsver kuģa gaitai patērētās degvielas ekonomija. Visu tā ekspluatācijas laiku, esam veikuši rūpīgu degvielas patēriņa aprēķinu.

Gan sākotnēji iegūtie dati, gan arī šobrīd degvielas patēriņš līdz šim kuģotajā laikā liecina, ka “Skrunda” ar salīdzinoši lielu vidējo gaitu, neskatoties uz laika apstākļiem, saglabā relatīvi zemu vidējo degvielas patēriņu. Turklāt jūras slimība sastopama tikai retu reizi. Arī kafiju divu metru lielos viļņos var dzert mierīgi!

Pastāstiet, lūdzu, par sadarbību ar citu valstu kuģu komandām!

Foto: leitnants Andrejs Ziņģis

Kptlt. P.Subbota: Jebkura veida sadarbība jūrā ir sadarbība ar citu kuģu komandām. Esam piedalījušies starptautiskajās mīnu meklēšanas un iznīcināšanas mācībās “Open Spirit 2011” un “Danish Exercise/Northern Coasts 2011”. Jāuzsver arī pieredzes apmaiņa Beļģijas Jūras spēku dienās Zēbrugē.

Mācību un oficiālo pasākumu laikā sadarbība strikti notiek pēc pieņemtām normām. Taču pavisam cita veida sadarbība īstenojama, kad kuģi atrodas ostā. Protams, arī brīvajā laikā, kad atrodamies ostā, katrs no mums pārstāv savu kuģi. Piemēram, piedaloties sporta spēlēs un sacensībās, mēs varam lepoties ar labiem panākumiem gan virves vilkšanā, gan airēšanā.

Pēc mācībām “Danish Exercise/Northern Coasts 2011” veikti secinājumi, kas būs ļoti noderīgi gan šī kuģa, gan pārējo kuģu turpmākajā ekspluatācijā. Lai līdz tiem nonāktu, visi kopā esam apēduši pudu sāls. Tādēļ vēlos pateikties visiem, kas piedalījās šo mācību plānošanā un realizēšanā, īpaši patruļkuģa P-05 “Skrunda” komandai!