Baltijas jūrā ir strauji pieaugusi kuģošanas intensitāte, kā arī jahtu un motorlaivu skaits, tāpēc glābšanas dienestiem arvien biežāk ir jāiesaistās palīdzības sniegšanā gadījumos, kad peldlīdzekļu vai ūdenī nokļuvušu cilvēku atrašanās vieta ir zināma tikai aptuveni.

Līdzšinējā Jūras novērošanas sistēma (JNS), kas 20.gadsimta 90.gadu sākumā tika pārņemta no padomju armijas, vairs nespēj efektīvi pildīt savas funkcijas - tā ir nolietota un tās uzturēšanā katru gadu nepieciešams ieguldīt aizvien lielākus finanšu līdzekļus, tā nenosedz visu Latvijas kontrolēto Baltijas jūras teritoriju un ar to nav iespējams uztvert nelielus objektus jūrā.

Lai sekmētu meklēšanas un glābšanas darbu veikšanu jūrā un nodrošinātu ar valsts aizsardzību saistīto uzdevumu izpildi, 2006.gada maijā Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu ar NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūru (NAMSA) par mūsdienu prasībām atbilstošas JNS ieviešanu Latvijā.

Jaunā JNS būtiski veicinās glābšanas darbu veikšanu Baltijas jūrā, samazinot cilvēku un peldlīdzekļu meklēšanai patērēto laiku. JNS nodrošinās pat kvadrātmetru lielu siltumu izdalošu un peldošu objektu identificēšanu visu diennakti un jebkādos laika apstākļos. Glābējiem pēc jaunās sistēmas ieviešanas būs pieejamas daudz precīzākas cietušo koordinātas un viņi varēs daudz savlaicīgāk sniegt nepieciešamo palīdzību. Tā nodrošinās arī daudz plašākas iespējas apzināt tos peldlīdzekļus, kuriem jūrā radušās tehniskas problēmas, un veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus. 

Lai nodrošinātu pārklājumu gar 500 kilometru garo Latvijas piekrasti, tiks rekonstruēts 1 un izbūvēti 12 jauni stacionāri torņi, kas aprīkoti ar uztveres sensoriem un diennakts redzamības videokamerām. Papildu tiem nepieciešamības gadījumā darbosies arī 2 mobilie tehniskās novērošanas posteņi.

Līdzīgas JNS sekmīgi darbojas Igaunijā un Lietuvā, ASV, Kanādā, vairākās Eiropas valstīs (Dānijā, Francijā, Polijā, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā), Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs. 

Foto no RJC arhīva