Nacionālie bruņotie spēki ir organizēta un apbruņota tautas daļa, kas tieši un aktīvi piedalās valsts aizsardzībā. Nacionālie bruņotie spēki sastāv no profesionālā militārā dienesta karavīriem un Zemessardzes, bet kara vai izņēmuma stāvokļa laikā - arī citiem Aizsardzības ministrijas militārajiem un atsevišķi Iekšlietu ministrijas militarizētajiem formējumiem. 

Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā dienesta personas ir militārpersonas. Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību militārpersonu tiesības un pienākumus nosaka likumi un citi normatīvie akti.

Stāšanos Nacionālo bruņoto spēku aktivajā militārajā dienestā un izdienas termiņus nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Kara vai izņēmuma stāvok|a laikā militārajam dienestam derīgās personas var tikt mobilizētas.

Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir sargāt un aizstāvēt valsts robežu, kā arī nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību. Novērst vardarbīgu likumīgās valdības gāšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas maiņu, piedalīties ANO miera uzturēšanas spēku pasākumos.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir Nacionālo bruņoto spēku augstākais militārais vadītājs, kas realizē vienotu militāro vadību Nacionālajos bruņotajos spēkos un ir tieši pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris nodrošina valsts aizsardzības operatīvā plāna izstrādi un ir atbildīgs par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu plānošanu, izpildi un kontroli.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera darba institūcija ir Nacionālo bruņoto spēku štābs.

Nacionālo bruņoto spēku Štāba struktūru un štatus apstiprina Ministru kabinets pēc Aizsardzības ministrijas priekšlikuma.