Kadetu vēsturiskā ekspedīcija pa Neatkarības cīņu vietām

23. un 24. maijā Nacionālās aizsardzības akadēmijas Sauszemes spēku „Militārās vadības” 3. kursa un „Komandējošā sastāva virsnieks” kursa (kopā 33) kadeti piedalījās vēsturiskā ekspedīcijā, kuras laikā tika izstaigātas Neatkarības cīņu vietas un maršruti Skrundas – Saldus apkaimē, ko 1919. gadā veica pirmās Latviešu Nacionālās vienības.

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, par kuras pastāvēšanu vēl bija jācīnās. No 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums, norisinājās Neatkarības jeb Brīvības cīņas. 1919. gada 5. janvārī tika izveidots Latviešu atsevišķais bataljons, ko komandēja pulkvedis Oskars Kalpaks. Tā vēl nebija Latvijas armija, bet gan patriotiski noskaņotu vīru pulks, kuriem reāli nebija nedz kopējas formas, nedz pietiekams daudzums ieroču, munīcijas, nedz lielākajai daļai – pieredzes. Pirmais mēnesis nacionālajām vienībām bez panākumiem – vienības atkāpjas no Rīgas uz Jelgavu, no Jelgavas gandrīz līdz Liepājai - Ventas upei Skrundas apkaimē, kur situācija krasi mainījās un nacionālie spēki ar Oskaru Kalpaku priekšgalā no atkāpšanās pozīcijām sāk veiksmīgi uzbrukt Rīgas virzienā. Lai labāk izprastu 1919. gada situāciju, kadeti izstaigāja kauju vietas, iepazīstot gan apvidu, kur notika cīņas, gan pretinieku un nacionālo spēku savstarpējo izvietojumu un kustības maršrutu.

Ekspedīcija tika organizēta astoņos posmos, kas sakrīt ar vēsturiskajām cīņu vietām. Katrā posmā kadeti prezentēja iepriekš sagatavotu materiālu par konkrēto vēsturisko tēmu, kas palīdzēja labāk izprast 1919. gada situāciju.

Pirmā apstāšanās vieta – Venta pie Lēnas mājām, kur kadeti, tieši tāpat kā nacionālās vienības 1919. gadā, forsēja Ventas upi un dodas uz Jaunmuižas (Jaunās muižas) pusi. Tālāk ceļš ved uz Skrundas skolu un Oskara Kalpaka muzeju „Airītēs”, kur kadeti iepazīstas ar muzeja ekspozīciju, apskata 6. marta uzbrukumā bojā gājušo piemiņas vietas un izanalizē O.Kalpaka nāves epizodi. Kopumā pirmajā dienā ir noieti 35 km un apskatītas un fiziski izstaigātas Latvijas nacionālo vienību pirmo divu mēnešu kaujas vietas un kustības maršruti.

24. maijā ceļš turpinās Saldus pilsētas virzienā, kas vēsturiski atspoguļo nacionālo vienību gaitas no 1919. gada 10. marta līdz 20. martam, kuru laikā veiksmīgi tiek ieņemta pilsēta Saldus un turpināts uzbrukums Rīgas virzienā. Otrās dienas laikā noieti vairāk nekā 15 km, tātad kopumā visas ekspedīcijas laikā - vairāk kā 50 km. Ekspedīcijas laikā, precizējot – otrās dienas noslēgumā, norisinājās arī kaujas šaušana pa kustīgiem mērķiem Striķu-Zvārdes šautuvē. Jāpiebilst, ka lielākajai daļai kadetu tā bija pirmā pieredze šaut pa kustīgiem mērķiem, kas krasi atšķiras no stacionārās šaušanas.

Vēsturiskā ekspedīcija ir devusi zināšanas un lielāku izpratni par 1919. gada Brīvības cīņām, pirmo nacionālo vienību nozīmi un darbību, attīstību.

Teksta autore: kar.Linda Balalaiko.

Fotogrāfiju autori: kar. Lauris Bušmanis, kar. Gunta Briede, kar. Linda Balalaiko, gvsrž. A.Loginovs.