Mārtiņš Staķis: “Jāsadarbojas un jāstrādā kopīga mērķa labā, lai nodrošinātu visaptverošu valsts aizsardzību”

Aizsardzības politika
Information prepared by
Foto: Gatis Dieziņš, Aizsardzības ministrija

Šodien, 20. februārī, Rīgas Juridiskajā augstskolā notika Aizsardzības ministrijas un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra organizētais seminārs “Vērtību pamats visaptverošai valsts aizsardzībai”.

Semināru atklāja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis. “Visaptveroša valsts aizsardzība ir Aizsardzības ministrijas viena no galvenajām prioritātēm. Krīzes situācijas ir dažādas, bet tās pārvarēt varam tikai tad, ja iesaistāmies mēs visi. Ja jautājam, kāpēc tas jādara – atbildes varam meklēt kopā un tāpat arī formolēt tālāko rīcību.  Ar stipru militāru saizsardzību nepietiek, ir nepieciešams sadarboties un strādāt kopīga mērķa labā,” uzrunā minēja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Staķis.

Semināra pirmajā diskusijā par Latvijas sabiedrības vērtību sistēmu piedalījās Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš un pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš.

“Sabiedrībai ir svarīgi apzināties, kāds ir tās ideoloģiskais portrets. Ir jāsaprot, cik lielā mērā esam komfortā ar esošo valsts formu un, vai esam gatavi to aizstāvēt. Visa pamats ir saliedētība,” tā savā prezentācijā norādīja pētījumu centra “SKDS” vadītājs A. Kaktiņš.

Diskusiju vadīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Dr. sc. pol. Ieva Bērziņa.

Semināra otrajā daļā par Eiropas vērtībām Latvijā diskutēja Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnāliste Ina Strazdiņa un Latvijas Universitātes docents Jānis Pleps. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers.

“Mūsu valsts pati par sevi ir vērtība un tā mums nāca ļoti grūti. Valsts nepastāv pati par sevi, sabiedrībai katru dienu ir jāuztur ideja par valstisku valsti. Valsts aizsardzībā ir nepieciešama skaidra līnija, kura nosaka, kas mēs esam un, kuras ir mūsu vienojošās vērtība. Ja mēs vēlamies noturēt šo valsti spēcīgu, Valsts aizsardzības koncepcija ir nopietni jāņem vērā,” norādīja Latvijas Universitātes profesore M. Kūle.

Savukārt Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žunrāliste I. Strazdiņa vērsa uzmanību Latvijas interesēs ir Eiropas Savienības stiprināšana un nesašķelšana. “Bez šīs kopienas Latvija nevar pastāvēt. Latvijai ir cieši jāsadarbojas ar Ziemeļvalstīm un Eiropas Savienību. Mūsu uzdevums – Latvijas mediju un politiķu uzdevums ir nodot informāciju sabiedrībai, skaidrot Eiropas Savienības procesus un estāties par Eiropas vērtībām.”

“Lai veicinātu visaptverošas valsts aizsardzību, valsts norisēs ir jāiesaista pilsoņi, ir jāstiprina nacionālā piederība un pilsoņu prasmes. Valsti ir iespējams izjust un valstī ir jāuztur rituāli, piemēram,  svecīšu nolikšana 11. novembrī. Jo vairāk mums būs šādu simbolisku darbību, jo vairāk sabiedrība varēs izjust valsti. Sarežģīti laiki ir radoši un izaicinājumiem bagāti. Mums ir iespēja līdzdarboties šajā procesā,” skaidroja Latvijas Universitātes docents J. Pleps.

Semināru noslēdza diskusija “Gatavība aizstāvēt valsti – personiskās pieredzes stāsti”, kurā savā pieredzē par apmācību procesu Nacionālajos bruņotajos spēkos dalījās Latvijas Televīzijas žurnālisti Toms Pastors, Ēvalds Dukuls un Kārlis Roķis. Žurnālisti pērn piedalījās pirmajā brīvprātīgo rezervistu apmācības kursā un tā laikā sagatavoja dokumentālo filmu “Iezīmētie”. Diskusiju vadīja žurnālists Atis Klimovičs.

“Šī pieredze, mēnesi esot brīvprātīgo rezervistu apmācības kursā, lika paskatīties uz ikdienu citām acīm. Kurss deva iespēju izvērtēt dzīvi un aptvert to, ko esam gatavi darīt ģimenes un valsts labā. Neraugoties uz fizisko sagatavotību, morālā griba un vēlme aizsargāt citus ņem virsroku - neraugoties uz to, kas tev ir rokās vai mugurā. Pēc piedzīvotā secinu, ka, lai ieviestu visaptverošu valsts aizsardzību, ar mēnesi ilgu rezervistu apmācību nepietiek ” tā ar savām atziņām dalījās Latvijas Televīzijas žurnālists K. Roķis.