Nacionālās aizsardzības akadēmijas lauka nometne Ādažu poligonā 25.07.-19.08.2012.

Pēc garajām brīvdienām, kuras ar saulainu laiku diemžēl nelutināja, sākās svelme un līdz ar to jūlija beigās sākās akadēmijas lauka nometne Ādažu poligonā, kas bija karsta ne tikai temperatūras ziņā.

Sauszemes spēku nodaļa uz nometni pilnā ekipējumā izvirzījās, ejot kājām, un 3–4 stundās ieradāmies nometnē Sporta šautuvju kompleksā. Ceļš nebija viegls, tādēļ nākamās pāris dienas pārvietošanās sagādāja nelielas problēmas. Jau pirms nometnes bija zināms, ka uz to brīdi vēl pirmais kurss visu nometnes laiku darbosies kopā ar 4. kursu un būs pirmais vads, bet 2. kurss kopā ar KSVP kursu un būs otrais vads. Pirmajā nometnes nedēļā apguvām uzbrukumus nodaļas un vada sastāvā. Tā bija laba iespēja sastrādāties ar saviem biedriem un jaunajiem komandieriem. 1. vadā komandieru amatus pildīja 4. kurss, bet 2. vadā – KSVP kurss. Gan komandieriem, gan padotajiem bija interesanta pirmā nedēļa un nedēļas beigās nometnē risinājās kaujas šaušanas nodarbības. Bija iespēja izšaut modernajā Ādažu sporta šautuvju kompleksa 300 m šautuvē. Svētdiena bija brīvāka un pēc kārtīgi nostrādātas nedēļas atpūtāmies, peldējāmies, labi pavadījām laiku. Otrā nometnes nedēļa sākās ar kaujas šaušanu tuvās distancēs, pirmajā dienā gan vēl tikai ar sausajiem treniņiem. Kādam gāja vieglāk, kādam grūtāk, bet no otrdienas, sākoties kaujas šaušanai, dienas sāka iet straujāk, jo visu dienu bijām aizņemti ar praktizēšanos, šaušanu pēc apstāšanās, no aizsegiem, pilnā ekipējumā un vēl un vēl...

Kaujas šaušanu tuvās distancēs jeb KŠTD kadetiem vadīja augsti kvalificēti instruktori, kuri lielākoties bija norīkoti no 2. Sauszemes spēku kājnieku bataljona. Dienas bija karstas un arī fiziskā slodze bija pietiekami liela, tādēļ arvien ātrāk un ātrāk vakaros apklusa kadetu balsis pēc tam, kad bija pavadīta kārtējā diena lauka nometnē. Pēc KŠTD pirmās nedēļas tikām mājas, kur atpūtāmies un sagatavojāmies ne mazāk grūtajām nākamajām divām nometnes nedēļām.

Šaujot, mācoties un pildot instruktoru uzdotos uzdevumus, pagāja arī nākamā KŠTD nedēļa un nedēļas beigās mūs sagaidīja KŠTD ieskaites uzdevums, kas bija izplānots godam, patiešām interesants un pilnībā pārbaudīja mūsu iegūtās zināšanas šo divu nedēļu laikā. Uz starta līnijas valdīja satraukums, bet pēc trases iziešanas daudzi apgalvoja – „nav tik traki”, tādējādi motivējot citus. Ieskaitē gāja dažādi, kam labāk kam sliktāk, bet visi bija priecīgi par kursa pabeigšanu un iegūtajām zināšanām un devās divu dienu atpūtā uz mājām.

Sākās lielā gatavošanās – somu krāmēšana, sausās pārtikas un salūtmunīcijas dalīšana, sākās pēdējā nometnes nedēļa, dzīvošana mežā un nedēļas beigās uzdevums – Morning Star, bet par visu pēc kārtas...

Pēc MILES lāzersistēmas uzstādīšanas uz mūsu ieročiem, uzkabēm un ķiverēm bijām gatavi doties mežā un nedēļas beigās stāties pretī 2. kājnieku bataljona 1. rotas karavīriem.

Pa nodaļām izvirzījāmies uz uzdevumiem, lai jau tai pašā naktī uzstādītu novērošanas posteņus vairākās poligona vietās. Novērošanas posteņi sāka strādāt no paša rīta un jau plkst 6.00 pirmā maiņa sāka novērot savu sektoru un pierakstīt tur redzēto. Tā ātri pagāja pirmā diena un jau otrajā naktī veicām patruļbāzes ierīkošanu, viss vads satikās pirms tam norunātā vietā un komandieru pavadībā pavisam drīz jau bija gatava mūsu pirmā patruļbāze.

Nākamās 24 stundas lielākoties notika pārvietošanās veidu pilnveidošana un patruļbāzu ierīkošana. Trešās dienas rītā ierīkojām slēpni, lai novērotu 2. kājnieku bataljona 1. rotas manevrus pa poligona galvenajiem ceļiem, bet diemžēl, slēpnim nenostrādājot, ātrā solī devāmies prom no slēpņa vietas, lai ierīkotu patruļbāzi, jo 2. KB jau bija sapratuši, ka esam apvidū. Nākamajā dienā pēc kontakta ar pretinieku, kas bija atradis mūsu patiesībā diezgan labi ierīkoto patruļbāzi, mēs devāmies uz nakts šaušanas vietu netālu no Puskas kurgāna. Bija iespaidīgi šaut ar trasieriem pa mērķiem, apgaismotiem ar Carl Gustav apgaismas lādiņu. Daudzi teica: vislabākā kaujas šaušana, kāda bijusi. Nākamā diena bija nometnes pēdējā diena – izlavīšanās no pretinieka kontrolētās teritorijas jeb tā saucamais „eksfils”. Sadalot nodaļas divās daļās, pārvietojāmies virzienā no Puskas kurgāna uz Ādažu militāro bāzi pa dažādiem ceļiem, slapjām kājām, līdz viduklim ūdenī, patīkami un atsvaidzinoši.

Katrai nodaļai sanāca iekļūt kontaktā ar pretinieku. Daudziem MILES sistēmas uzrādīja „nāves” faktu, citi lielījās ar nošautiem pretinieku karavīriem, arī to uzrādīja sistēmas dators. Mūsu uzdevums bija šķērsot tā saucamo zaļo līniju, ja tu tai esi pāri, tev ir izdevies tikt cauri „dzīvam”. Pēc šīs dienas viens ir skaidrs – pieredzei ir liela nozīme un profesionalitāte un pieredze bija jūtama no 2. kājnieku bataljona 1. rotas puses, bet jāatzīst, ka mūsu kadeti turējās godam.
Nometne bija beigusies ar ieroču tīrīšanu un pasākumu karavīru pirtī, kas pulcēja visu nometnes personālu. Nometne mums, kadetiem, bija ļoti vērtīga pieredze un zināšanu gūšanas iespēja, kuras pavisam noteikti vajadzētu nostiprināt nākamvasar. Milzīgs paldies nometnes organizatoriem par lielo pašatdevi un profesionalitāti.