NAA pārstāvju grupas dalība Baltijas jūras valstu militāro akadēmiju ikgadējā konferencē Vroclavā (Polija)
ATSKAITE PAR ĀRZEMJU KOMANDĒJUMU
Pamatojoties uz
Konferences organizācija. Pastāvīgā darba grupa (PWG) sāka savu darbu
Pusdienas un vakariņas tika organizētas akadēmijā un visi konferences dalībnieki tika laicīgi nogādāti gan uz viesnīcu, gan atpakaļ uz akadēmiju. Tāpat tika sagaidīti dalībnieki lidostā un arī aizvesti uz lidostu atpakaļ konferences beigās. Bija organizēts gan barbecue party, gan oficiālās vakariņas ar dāvanu apmaiņu, gan ekskursija uz pilsētu.
Konference sākās un beidzās ar oficiālo ierindu uz laukuma un MALF rektora uzrunu un konferences beigās ar Vācijas pulkveža, kas tikko bija atgriezies no viena gada komandējuma Afganistānā un
KONFERENCES NORISE
Polijas pārstāvjiem bija divas prezentācijas gan par savas akadēmijas vēsturi un darbību šodien, gan atsevišķa prezentācija par kadetu fizisko sagatavošanu. Polijā ir trīs spēku veidu akadēmijas, militāro tehnoloģiju universitāte un Nacionālā aizsardzības universitāte. Var atzīmēt, ka Polijā 1989.gadā bija 10 militārās mācību iestādes, kas gatavoja SZS virsniekus, tad notika mācību iestāžu apvienošana un 1994 gadā palika trīs, bet 2004.gadā visas apvienotas vienā – esošajā MALF akadēmijā.
Akadēmijā ir vadības fakultāte, militārais institūts, izglītības departaments, Senāts un citas augstskolas institūcijas. Akadēmijā gatavo gan bakalaurus, gan maģistrus un plāno nākotnē atvērt doktorantūru. MALF ir paredzētas BA studiju kadetiem ar vidusskolas izglītību un, tāpat kā NAA, viena gada apmācība augstskolu absolventiem, papildus 8,5 vai 3 mēnešu kursi speciālistiem..
Tagad akadēmijā vadības laukā mācās BA studiju programmā I kurss – 140 kadeti, II kurss – 197, III kurss – 146, bet MA studiju programmā I kurss – 0, II kurss – 82 un kopā 565 apmācamie karavīri.
Mācību standartus akadēmijai nosaka gan IZM, gan AM, bet kopumā ir paredzēta BA studiju programma trīs gadu garumā kopā tas sastāda 4060 stundas. MA studiju programmā ir paredzēts mācīties divus gadus. Papildus akadēmija organizē un vada ļoti daudzus kursus.
Akadēmiskais personāls ir 9 profesori, 57 docenti (doktori) un 66 vecākie lektori un lektori (pasniedzēji) kopā 132 cilvēki.
Viņi plāno 2011 gadā uzņemt ap 1000 civilos studentus BA studiju programmā, bet no 2012 gadā sākt MA studiju programmu Krīzes pārvalde (POST-DIPLOMA STUDY PROGRAMME IN THE FIELD OF MANAGEMENT IN CRISIS MANAGEMENT). Civilie studenti paši maksā par apmācību un akadēmija plāno pelnīt naudu.
Pārsteidz akadēmijai piederošā teritorija ~2500 kvadrāta km un akadēmijas teritorijas vērtība ~350 miljonu eiro. Akadēmijai ir liela teritorija pilsētā un poligons netālu (~15km) no pilsētas, kur ir arī zirgi un labas kājnieku treniņu iespējas. Akadēmijas gada budžets sastāda, tāpat kā Zviedrijas kara skolas, ~20 miljonu eiro. Tas pārsteidz un parāda izglītības prioritāti aizsardzības struktūrā.
Dānijas pārstāvis bija vienlaicīgi PWG loceklis. Viņš ziņoja tikai mutiski bez slaidiem, kas apgrūtināja uztveri. Diezgan savdabīgs ziņojums. Vērtīga atziņa, ka Dāņiem fiziskie normatīvi ir vienādi gan vīriešiem, gan sievietēm un šī tēma bija diskutēta arī kadetu darba grupās, kas atbalstīja šādu versiju.
Es arī uzstājos par šo jautājumu un izteicu versijas vai regulēt sieviešu skaitu SZS, vai fiziskiem normatīviem jābūt vienādiem neatkarībā no dzimuma, jo Afganistānā visiem jāspēj vienādi pildīt uzliktie uzdevumi.
Dāņi skeptiski skatās uz virsnieku akadēmisko izglītību un rektoru darba grupā gan Dāņi, gan Norvēģi izteica pieņēmumu vai izstāties no šī sadarbības formāta, vai mainīt šo formātu. Tas mani ļoti pārsteidza, bet tad es sapratu, ka pēc Francijas ierosinājuma no 2008.gada tiek organizētas līdzīgas konferences ES līmenī un tad iznāk it kā dublēšana. Tas ir taisnība, tikai ir viens būtisks jautājums: „Kas un kad no Latvijas ir piedalījies šādā konferencē? Kādēļ NAA nav informācijas par šajās konferencēs lemto?” Vismaz neviens no NAA pārstāvjiem nezināja. Šogad tādā konference būs oktobra otrajā pusē un NAA vajag tur piedalīties.
Igaunijas rektors ziņoja par situāciju savā koledžā. Viņš atzīmēja arī nedaudz faktu no vēstures: kara skola dibināta 1919gadā, Nacionālā aizsardzības koledža 1923 gadā un atjaunota 1998 gadā.
Tagad mācās 180 kadeti, 50 apakšvirsnieki un koledžā ir akadēmiskais personāls 100 un pārējais personāls vēl 100 cilvēku.
Igaunijā ir paredzēta 3 gadu BA un 2 gadu maģistra studiju programma. Papildus ir dažādi specializācijas kursi, līdzīgi NAA, bet Igaunijas koledžā ir paredzēti vecāko apakšvirsnieku kursi. Tas ir interesanti un tāds priekšlikums jau sen bija izteikts NAA.
Somijas rektora prezentācija bija īsa, bet kodolīga. Paredzētas gan BA, gan MA, gan Doktoru studiju programmas, kuras drīzumā atkārtoti tiks izvērtētas IZM struktūrās. Somijas akadēmijā plāno uzņemt arī civilos apmācamos un akadēmijas MA studiju virzieni ir Nacionālā un Starptautiskās drošības jautājumi.
Vācijas jaunais kara skolas priekšnieka vietnieks, stāstīja par ļoti daudziem kursiem, kurus organizē Drezdenas SZS kara skola, bet vada komandieru sagatavošanā viņš demonstrēja slaidu, kur parādīti dažādi kursi un BA studiju programma kopumā 79 mēneši mācību un izglītības pirms karavīrs kļūst par vada komandieri. Šis slaids ir vairākkārt demonstrēts manās prezentācijās Latvijā un šeit ir jautājums par NATO valstu virsnieku savietojamību.
Zviedriem ir militārā akadēmija Kalbergā. Daži fakti no prezentācijas: 120 akadēmiskais, 50 cits personāls un 20 miljoni eiro akadēmijas budžets, kas ļauj organizēt gan trīs gadu virsnieku bāzes izglītību, gan daudzus un dažādus kursus. Akadēmijai ir cieša sadarbība ar Zviedrijas Nacionālo aizsardzības koledžu. Akadēmija organizē vingrinājumus saviem kadetiem gan Arktikā, gan jūrniekiem uz kuģiem, gan štāba treniņus Itālijā, gan lēcienus ar izpletni un darbs ANO štābā. Akadēmijas priekšnieks ielūdza arī mūsu NAA kadetus ņemt dalību viņu organizētajos vingrinājumos.
Lietuviešu jaunais rektors, amatā iecelts 2010 gadā. Viņš nedaudz pieskārās vēsturei un pastāstīja gan par BA, gan par MA studiju programmām, gan dažādiem kursiem. Lietuvas akadēmijā tagad mācās 188 ārzemju karavīri.
Latvija informēja gan par esošo situāciju, gan parādījām kā var noteikt statistiski cik katru gadu vajag sagatavot virsnieku NBS, gan par licenzētām BA un MA studiju programmām.
Rektoru darba grupā bija diezgan karstas diskusijas. Pirmkārt, Norvēģi ļoti pozitīvi izteicās par sadarbību ar Latviju, bet gribētu vairāk sadarboties ar NATO valstīm ar kurām viņi piedalās kopējās starptautiskajās operācijās (SO). Dāņi arī sāka runāt par ES organizētajām konferencēm un ka nevajadzētu dublēt, bet visi piekrita tikties 2011 gadā Vācijā un tad jau lemt par tālāko BJVMA konferenču formātu, nosaukumu un sanākšanas biežumu. Somija ir gatava uzņemt konferenci 2012 gadā.
Pēc loģikas nākamajā gadā vajadzētu uzņemt Latvijai, bet man nebija tādu
Es izteicu vairākas tēmas nākotnes diskusijām, piemēram, militārā izglītība ir daļa no kopējās izglītības, balanss starp akadēmisko un speciālo (militāro) izglītības blokiem, kopējās prasības jaunākajiem un vecākajiem virsniekiem utt. Izraisījās diskusijas par Skandināvijas virsnieku izglītības atzīšanu savās valstīs un es skaidroju, ka izziņa, ka bijis vada vai rotas komandieris, palīdz rezerves karavīriem Skandināvijas valstīs, bet praktiski neko nedod civilajā dzīvē Latvijā.
Latvijas rezerves karavīri 40-45 gadu vecuma dažreiz saņem nelielu pensiju, bet viņiem ir grūti iekārtoties darbā civilajā dzīvē bez labas izglītības. Polijas ģenerālis mani ļoti atbalstīja, Vācijas un Somijas rektori arī, Norvēģis vairāk uzsvaru lika bilateriālo sadarbību, Dānis klusēja, Lietuvietis arī kaut kādi diezgan dīvaini uzvedās. Igaunis, kā parasti it kā atbalstīja, bet ar ļoti lēnu reakciju. Viņi it kā cenšas nogaidīt. Igaunis teicās iet projām no šī amata utt.
Es izteicu domu, ka dalībā ES militāro akadēmiju konferencē labāk būtu ja mums Baltijas jūras valstīm būtu kopējs viedoklis par apspriežamajiem jautājumiem. Papildus pamatojums ir NATO kopējais šī reģiona aizsardzības plāns.
Tad beidzamajā dienā tika izstrādāta rektoru vienošanās un Polijas ģenerālis piedāvāja to parakstīt, bet Skandināvi nepiekrita un netika nekas parakstīts. Tad bija kadetu 4 darba grupu prezentācijas. Galvenās tēmas bija, sieviete komandieru amatos un kopējās prasības jaunajiem virsniekiem, kas ņem dalību misijās.