NAA zinātniska konference „Latviešu virsnieku likteņi Baigajā gadā”
Nacionālās aizsardzības akadēmijas ģenerāļa Rudolfa Klinsona zālē 2010.gada 17.decembrī notika akadēmijas un Latviešu virsnieku apvienības (LVA) organizēta zinātniska konference par latviešu virsnieku likteņiem Baigajā gadā. Zinātniskā konference bija veltīta Baigā gada traģisko notikumu 70-gades atcerei, lai atcerētos vairāk nekā 1000 bojā gājušos latviešu virsniekus šo notikumu rezultātā. Konferences pamatā bija NAA un LVA kopīgā zinātniskā projekta „Latviešu virsnieku likteņu gaitas izpēte pēc 1940.gada 17.jūnija notikumiem” rezultātu apspriešana un tās darba kārtībā bija šādi ziņojumi:
- pētnieciskā projekta par latviešu virsnieku likteņiem izpildes rezultāti 2010.gadā - projekta vadītājs NAA AZPC profesors atv. plkv., Dr.sc.ing. Jānis Melderis;
- virsnieku sagatavošanas īpatnības pirmskara Latvijā – JS 2. kursa kadets Vitālijs Zlotņikovs;
- LA virsnieku sastāvs pirmsokupācijas gados un to liktenis okupācijas rezultātā:
- LA likvidācija un latviešu virsnieki SA 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā – GS 2. kursa kadets Armands Logins;
- darba rezultāti ar arhīvu materiāliem LA virsnieku sastāva noteikšanā – LVA biedrs, atv. vltn.Gunārs Kramiņš;
- latviešu virsnieku sastāva analīze Latvijas pirms okupācijas gados – LVA biedrs, atv.plkv. Georgs Stiprais;
- darbs ar informācijas avotiem un arhīvu materiāliem un iegūtie rezultāti par „Baigajā gadā” bojā gājušiem, bez vēsts pazudušiem, apcietinātiem un izsūtītiem uz soda nometnēm dienējošiem un atvaļinātiem latviešu virsniekiem - projekta izpildītājs LVA biedrs, atv. kpt. Valdis Šteinbergs;
- atjaunotā Latviešu virsnieku apvienība un tās biedri, kas atgriezās no soda nometnēm - projekta izpildītāja LVA biedre, atv. kpt. Sarma Līne;
- zinātniski pētnieciskā projekta 1. daļas pārskata par LA virsnieku likteņiem „Baigajā gadā” recenzentu ziņojums:
- Kara muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā Mg. hist. Juris Ciganovs;
- NAA kara mākslas (vēstures) pasniedzējs Jānis Arājs;
- semināra dalībnieku uzstāšanās, debates un atbildes uz jautājumiem, semināra kopsavilkums.
Konferences sākumā tika apskatīti zinātniski pētnieciskā projekta „Latviešu virsnieku likteņu gaitas izpēte pēc 1940.gada 17.jūnija notikumiem” mērķis, uzdevumi, darba hipotēze un pētījuma objekts. Darba hipotēze : Latvijas Armijas virsnieku dzīves gaita apkopojums dos iespēju plašai sabiedrībai iepazīties ar šo karavīru likteņiem un palīdzēs izprast Latvijas Armijas pamatvērtības, kuras var būt aktuālas arī NBS karavīriem.
Ar terminu „Baigais gads” apzīmēts laika periods, skaitot no Latvijas okupācijas 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada jūlijam (ieskaitot). Ar terminu „latviešu virsnieks” var saprast katru latviešu izcelsmes virsnieku, kas dien jebkuras valsts armijā, tādu tik tiešām ir daudz un iegūt pietiekamus datus par viņu dzīves gaitu būtu praktiski nereāli. Latvijas Armijā dienēja dažādu nacionalitāšu karavīri (ieskaitot virsniekus), tādēļ par pētījuma projekta objektu tika pieņemti tie Latvijas brīvvalsts virsnieki, kas beiguši ārvalstu vai Latvijas karaskolas virsnieka dienesta pakāpē un dienējuši virsnieku amatos Latvijas Armijā no 1918.gada decembra līdz 1940.gada oktobrim, ieskaitot viņu dienestu 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā. Tika iegūti un apkopoti dati par 1053 latviešu virsniekiem, ieskaitot:
- 98 LA dienējošos un atvaļinātos virsniekus, kas tika nošauti vai izdarīja pašnāvību, un 42 virsniekus, kuri pēc viņu apcietināšanas (pēc esošās informācijas) pazuda bez vēsts un pagaidām nav iegūta informācija par viņu tālāko likteni (domājams arī tika nogalināti);
- 659 aktīvā dienesta latviešu virsniekus, kas tika izsūtīti uz soda (jeb nāves) nometnēm, kur lielāka daļa gāja bojā vai tika nošauti. Tikai 139 virsnieki (20% no izsūtītiem) atgriezās Latvijā (galvenokārt no Noriļskas) un gandrīz vai visi no viņiem pēc atgriešanās Latvijā ir miruši un diemžēl nav vēl iegūti dati par 68 virsnieku miršanas datumiem un viņu apbedīšanas vietām, jo tas ir noticis laika periodā līdz 1991. gadam;
- 254 atvaļinātos latviešu virsniekus, kas tika apcietināti pēc viņu atvaļināšanas un kā Latvijas civiliedzīvotāji tika izsūtīti uz soda (nāves) nometnēm, tajā skaitā:
- 114 Lāčplēša kara ordeņa kavalieri (Lkok);
- 15 atvaļinātie ģenerāļi;
- 1 atvaļināts admirālis;
- 29 atvaļinātie pulkveži;
- 59 atvaļinātie pulkveži-leitnanti (komandkapteiņi);
- 62 atvaļinātie kapteiņi;
- 57 atvaļinātie virsleitnanti;
- 12 atvaļinātie leitnanti;
- 14 atvaļinātie administratīvie virsnieki.
Dati par katru no šiem latviešu virsniekiem tika ievietoti ZPD pārskata attiecīgās informācijas apkopošanas tabulās alfabēta secībā, paredzot virsnieka uzvārdu, vārdu, tēva vārdu, dzimšanas un nāves datumus, iegūto militāro izglītību (kara skolas izlaidumu), pēdējo virsnieka dienesta pakāpi LA, īsu dienesta gaitas aprakstu un šo iegūto datu informācijas avotus. Šie dati galvenokārt tika iegūti pateicoties atv. kpt. Valda Šteinberga iegūtiem un apkopotiem darba rezultātiem Latvijas arhīvos.
Informācijas apkopošanas tabulu sastādīšanā sākumā par pamatu tika pieņemti:
- Daugavas vanagu Centrālās valdes 1970.gadā izdotā dokumentu un atmiņu krājumā „Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā” publicētais saraksts „Latviešu virsnieki – komunistu upuri 1940-41.g.”;
- Latviešu virsnieku apvienības Kanādas nodaļas 1991.gadā Toronto izdotā žurnālā „Kadets” Nr. 18, publicētais „1941.gada 14.jūnijā uz Noriļskas nometnēm deportēto Latvijas Armijas virsnieku saraksts”;
- V. Eichenbauma arhīva www.biographien.lv sadaļa VIRSNIEKI.
Iegūtie materiāli tika papildināti, pārbaudīti un precizēti vadoties no Latvijas vēstures arhīvos un citos informācijas avotos iegūtiem datiem.
Atvaļinātie virsnieki kopā ar citiem izsūtītiem Latvijas civiliedzīvotājiem tika izsūtīti galvenokārt uz Vjatkas soda nometnēm un ieslodzīti 7.speciālajā nometnē pie Jagodnijas ciemata. Tas faktiski nozīmēja moku pilna nāves soda piespriešanu, bojā ejot badā, salā un pārmērīgā darbā vidēji 24 mēnešu laikā. Parasti ieslodzītie mira jau pirms piespriestā soda termiņa beigām, ja tikai viņi netika nosūtīti uz Kirovas cietumu nošaušanai (114 latvieši). Praktiski nevienam no izvestajiem un ieslodzītiem atvaļinātiem virsniekiem Latvijā atgriezties nebija lemts. Visvairāk ieslodzīto latviešu nomira 1942.gadā – 1280 (52,6% no kopskaita) un parasti pavasara mēnešos. Latviešu mirstība līmenis Vjatlaga soda (koncentrācijas) nometnēs bija gandrīz piecas reizes lielāks nekā Vācijas Buhenvaldes koncentrācijas nometnēs [1] . Atvaļinātie virsnieki ir Latvijas civiliedzīvotāji ar visām viņu tiesībām un starptautiskā likumdošana okupētās valsts civiliedzīvotāju pakļaušanu verdzībai, deportācijas un citas represijas traktē kā noziegumu pret cilvēci. Tieši šīs civiliedzīvotāju „baigā gada” deportācijas saskaņā ar Nirnbergas principiem ir pieskaitāmas pie kara noziegumiem [2].
1991.gada 26. oktobrī tika atjaunota Latviešu virsnieku apvienības darbība Latvijā un par tās biedriem tika uzņemti 38 latviešu virsnieki, no kuriem daudzi bija karojuši latviešu leģiona rindās vai tika represēti un izsūtīti uz soda nometnēm. Atjaunotās LVA dibinātāji bija 17. LA virsnieki, kas pārvarēja visas kara grūtības latviešu leģionā un izgāja Noriļskas „vergu darba skolu” un tie bija: Būda Jānis; Bušs Henrihs; Grunte Otomārs; Kalniņš Ernests; Kalns-Kalvis Teodors; Kalpaks Jānis; Lauks Kārlis; Leimanis Jānis; Līdums Hugo; Malašonoks Pēteris; Mencis Arnolds; Ozoliņš Ernests; Pūpols Iraklijs; Straume Arnolds Haralds; Straume Žanis; Strauts Staņislavs un Vinklers Oļģerts. Pētījuma projekta 5.nodaļā tika apkopota informācija par atjaunotās Latviešu virsnieku apvienības 34 tās biedriem, kas „Baigajā gadā” tika apcietināti, izsūtīti uz Noriļskas soda nometnēm, atgriezās Latvijā un pēc vergu darba Noriļskas soda nometnēs kļuva par LVA biedriem. Par to konferencē ziņoja LVA biedrzine, atv. kpt. Sarma Līne.
Projekta pārskata recenzenti norādīja, ka kopumā darba struktūra ir pamatota, ieturēta gan hronoloģiskajos, gan tematiskajos ietvaros un bagātīgais faktu materiāls sastāda tā īpašo vērtību. Tika izteikta rekomendācija turpināt iesākto izpētes darbu. Domājams, ka NAA kadetu dalība konferences darbā paplašināja viņu redzes loku sevišķi par „Baigā gada” traģiskajiem notikumiem un deva vielu pārdomām.
Pētnieciskā projekta izpildītāji saprot, ka projekta pārskata informācijas apkopošanas tabulās iespējamas nepilnības un pat neprecezitātes, jo izpētes darbs saistīts ar ļoti plašu arhīva materiālu un citu informācijas avotu apzināšanu, kuros iegūtie daudzi dati dažreiz ir pretrunīgi un droši vien arī nepilnīgi. Ir jāsaprot, ka uzsāktais darbs ir tikai sākums latviešu virsnieku likteņu izpētē. Būsim ļoti pateicīgi visiem, kas palīdzēs pilnveidot un precizēt iegūto informāciju par mūsu latviešu virsnieku likteņiem. To visu varēs iekļaut dotā pētnieciskā projekta turpmāko gadu pārskatos, ievietojottajos informāciju ar nepieciešamiem labojumiem. Vēlmi palīdzēt var pieteikt pie NAA AZPC profesora, atv.plkv, Jāņa Meldera ( janis.melderis@mil.lv vai tel.67076885, 26372483).
NAA AZPC profesors Dr.sc.ing.
atv. plkv, Jānis Melderis
[1] “Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938-1956.”, H. Stroda red., LU, 2006. Rīgā.
[2] Cilvēka pamatvērtības un ētika, žurnāls „Kadets” Nr. 38.