Pa Pārdaugavas atbrīvotāju pēdām

Novembra sākums Nacionālās Aizsardzības akadēmijas sauszemes spēku 4. kursa kadetu dzīvēs bija saspringts laiks. Kadeti gatavoja plakātus, shēmas, pavēļu nodoma izklāstus un kaujas realizācijas apskatus, jo tuvojās Rīgas atbrīvošanas kauju laiks, kuru šogad kadeti pavadīja paši, dodoties pa Latgales divīzijas pēdām no Daugavgrīvas līdz pat Torņakalnam.

Mūsu ceļš, pa Brīvības cīņu takām aizsākās ar Latvijas Armijas lielākās desanta operācijas reprodukciju, kad 1919. gada oktobra vidū Latgales divīzijas pirmās vienības veica Daugavas forsēšanu pie Daugavgrīvas. To realizēt mums palīdzēja Jūras Spēku kuģīši, kas ļoti operatīvi mūs nogādāja no Vecmīlgrāvja līdz pat Daugavgrīvas cietoksnim. Pie cietokšņa viena no grupām, kurās mēs bijām sadalījušies, uzsāka savu stāstījumu. Mūsu pašu izklāstu par tā laika notikumiem ļoti plaši papildināja vēsturnieks Kārlis Dambītis, kuru varam tikai apskaust par plašajām zināšanām. Veicām nelielu pastaigu pa Daugavgrīvas cietokšņa teritoriju, bet jau pēc brīža devāmies uz Bumbu kalnu, kas atrodas senajās Bolderājas kāpās. Ar saviem stāstījumiem viens otram uzbūrām ainu, kā 1919. gada 3. novembra rītā Latgales divīzijas komandieris Krišjānis Berķis stāvēja Bumbu kalnā un skatijās uz Rīgas torņiem, izveidojot frontes līniju no Daugavas tiltiem līdz pat jūrai. Pēc prezentācijām Bumbu kalnā devāmies pāri Bolderājas tiltam Rīta Buļļu virzienā uz Speciālo uzdevumu vienības (SUV) bāzi. Ierodoties SUV ieturējām garšīgas pusdienas, bet pēc tam tikām sadalīti 3 grupās, kuras pēc kārtas izgāja katru no trim stacijām. Vienā no stacijām profesionāļa vadībā veicām vertikālu šķēršļu pārvarēšanu, nākamajā stacijā nedaudz pārbaudijām sevi klaustrofobiskās aktivitātēs un pārbaudijām arī savu līdzsvara izjūtu. Trešajā stacijā veicām ļoti interesantus kaujas šaušanas vingrinājumus, bet pēc tam jau bija pienācis laiks pamest SUV teritoriju un ar vienības atbalstu pārcēlāmies pāri Buļļupei. Pateicāmies SUV par veltīto laiku un devāmies seno Bolderājas kāpu virzienā.

Apstājoties netālu no Bumbu kalna, kur jau bijām dienas pirmajā pusē tumsa jau bija nolaidusies pār mežu, mēs sadalījāmies grupās un tāpat, kā Latgales divīzijas izlūki arī mēs devāmies, lai atrastu izdevīgāko ceļu uz Rīgu, apskatot četrus iespējamos maršrutus. Atgriezāmies atpakaļ izejas pozīcijās un atdevām ievākto izlūkinformāciju. Pieņēmām lēmumu, pa kuru ceļu dosimies nākamajā rītā un jau drīz pirmais sardzes pāris sāka nometnes apsardzi, kamēr pārējie klusu pārrunājot dienas notikumus un ieturot vakariņas pamazām devās pie miera.

Nākamajā rītā izvirzijāmies pa izvēlēto maršrutu un veicām aptuveni 5 kilometru garu ceļu līdz Sudrabkalniņam Imantā, kur atrodas Kārļa Zāles veidotais piemiņas ansamblis 6. Rīgas kājnieku pulkam. Piemiņas vietā nedaudz uzkavējāmies, atvilkām elpu un jau drīz turpinājām ceļu caur Imantu, Āgenskalnu, Dzirciemu un tā līdz pat Torņakalnam, tādējādi veicot ceļu, kuru veica Pārdaugavas atbrīvotāji, pakāpeniski atbrīvojot visu Pārdaugavu un padzenot Bermonta armiju no Rīgas.

Tāpat kā tur stāvēja Krišjānis Berķis 1919. gada 11. novembrī, arī mēs pacilātā noskaņojumā pēc 95 gadiem stāvējām pie Torņakalna stacijas, kur tad arī noslēdzās mūsu pārgājiens.

Paldies 4. kursa kadetu vārdā saku Jūras Spēku flotiles un Speciālo uzdevumu vienības pārstāvjiem, vēsturniekam Kārlim Dambītim, kā arī galvenajam virsseržantam A. Loginovam un seržantam A. Brencim.

Foto: no kadetu arhīva

SZS MV 4. kursa kadets Krišjānis Almanis